tāds pagruzīgs gabaliņš. bet nu vērtējat komentējat.
mans orģināldarbs, neesmu kopējis no dr.lv. draugos pat ievietoju
Nekad neatlaist to ko mīli
Nekad nepieļaut to, ka pasēj dzīvi
Nekad nepateikt nekad
Nekad nepieļaut domu, ka mans ceļš beigsies kaut kad
Nekad neaizmirst to vienu dienu
Nekad neaizmirst to cilvēku vienu
Ar kuru bija tik daudz kopīgu lietu
Bet kurš tagad uz mani skatās kā uz tukšu vietu
Un jūtas atsitas kā pret stikla sienu
Vajag izdzīvot sāpi kas manī iekšā sēž
Šķiet sirdi tā jau pa vīlēm plēš
Un sajūtas kā ar trulu cirvi tēš
Bet laiks rit, tas jau sāpju liesmas dzēš
Apkārt nav neviena, tikai mans domu mežs
Šķiet, pats sev jau esmu palicis svešs
Gribas nobliezties, sevi līdz nemaņai sist
Nostāties bezdibeņa malā, brīvajā lidojumā krist
Jo dzīvot šeit un tagad ir tikai risks
Un izskaidrojums tam nav nekas loģisks
Kāpēc mūždien kādam vajag pa mēsliem brist
(original lyric of JAYWORDS)
