Un 13. nodaļa ir klāt : ) Jauku vakaru!.
Svētdiena. Pamodos no klepošanas manā istabā. Santija sēdēja uz manas gultas un klepoja.
- Nuu, ko gribēji? – iesaucos, pieceldamies sēdus.
- Nu, beidzot tu pamodies. – viņa iesmējās. – nu, davaj, stāsti kas vakar notika.
- - Tātad es aizgāju pie Ksenijas kad izdzinu Elīnu. Mēs tur bik, pasēdējām, parunājām un tad atnāca viņa... – paskatījos uz Santiju.
- Kas atnāca? – viņa reāli bija ieintriģēta. Haa, haa.
- Sabīne. Es sapsihojos un aizgāju projām. Vakar kad gāju ārā es gāju ar Sabīni, mēs visu izrunājām un tagad laikam viss kārtība. – pasmaidīju.
- Jūs esat kopā?- nē, nu nopietni.
- Nē, blondā. – piecēlos un pabužināju viņas matus.
Aizvilkos uz vannasistabu. Pēc kāda laika iznācu sataisījies. It`s magic. Ha.
Uzčinīju parīt, un apēdu to ko uztaisīju. Ļoti loģiski.
Rīt pirmdiena, ideāli. Tas jau bija sarkasms. Nu tas tā, ja, kas.
- Kristaap? – kāds, nē nu kāda nobļāvās.
Ksenija, vaah.
- Čavās. – pasmaidīju.
Viņa stāvēja virtuvē. Izskatījos ļoti bēdīga. Piegāju viņai klāt.
- Kaut kas noticis? – pacēlu viņas zodu uz augšu, lai šamējā skatītos man acīs.
- Es vienkārši ļoti nobijos. – viņa nedzirdami nočukstēja.
Paņēmu viņu pie rokas un aizvedu uz viesistabu. Apsēdos dīvāna, un ievilku viņu sev klēpī.
- Pastāsti man. – nočukstēju.
- Es biju vecajā skolā. – paskatījos uz viņu.
- Kas Tu traka esi? Tur takš tas slepkavnieks dzīvo!- viņa gandrīz sāka raudāt.
- Es viņu redzēju. – viņa iešņukstējās. – es biju vienā klasē, un es dzirdēju smagus soļus. Es zināju, ka tās nav manas draudzenes. Es paslēpos aiz durvīm, un.. un viņš ienāca iekšā. Viņš paskatījās apkārt un izgāja ārā. Mēs uzreiz aizmukām prom no turienes. – apķēru viņu stiprāk.
Pa trepēm noskrēja sīkā blondā.
- Nu, balodīš` ko sēžat? – viņa iesmējās.
Tad ieraudzīja, ka visai priecīgi mēs neesam apklusa.
- Kas tad noticies? – viņa apsēdās mums blakām.
- Nekas. – Ksenija iesaucās.
- Tā vis neizskatās. –Santija novilka.
- Varbūt Ksenija negrib par to runāt? – pagriezos pret sīko.
- Es negribu par to runāt.. – viņa nočukstēja.
Pa durvīm ieskrēja kaut kāda meitene.
- Ātri! Nāciet palīgā! Vecajā skolā kāds iekliedzās, bet tur iekšā ir tikai Sabīne! – Abi ar Kseniju ātri pielecām kājās un aizskrējām uz veco skolu.
