Kapēc?
Kapēc dzīve sastāv tikai no vieniem vienīgiem jautājumiem?
Kapēc neviens nespēj rast atbildes pat uz viss vienkāršākajiem jautājumiem?
Kā cilvēks apjaušs to ka viņš mīl?Kapēc tik ļoti sāp,kad tevi pamet novārtā,kad tevi aprunā,kad noniecina-kaut gan gadu gaidā esi teikusi-"man vienalga ko citi par mani saka un domā ,jo es esmu tāda kāda es esmu,un neviens nespēs to ,nekad mainīt"
Bet pēkšņi cilvēki ņem un vienā brīdī salūzt,viņu iekšējā pasaule tiek pa mazam drusciņam sagrauta...un to ārējo cietoksni,kas tika radīts gadu gaitā,vairs nespēj paslēp...
Kapēc Cilvēkiem tik ļoti gribas rast atbildes un šo nebeidzamo jautājumu-"Kapēc?!" Kapēc Civēki mīl-Cilvēki mīl lai viņi būtu mīlēti,kaut gan zin,ka tiks sāpināti,jeb viņi neapzinās kādas var būt beigas skaistajai mīlestībai?
Kāda ir visspārējā cilvēku iekšējā pasaule,katrs esot individuāla personība-tā man teica mamma,bet ja katrs ir individuāls,kapēc tad mēs sūdzamies par vienu-par nepārvaramām sirds dēstu spāpēm,par jautājumiem uz kuriem nespējam rast atbildes???
Kapēc Dievs mums šo dzīvi ir radījis tik sarežģītu,tik pārdzīvojumiem un laimes mirkļiem pilnu...visu mūžu mēs dzīvojam ar "rozā brillēm uz acīm",jeb mēs viņas kādā brīdī tomēr mēdzam noņemt?
