Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
3
37

Es aizvēru acis un centos atcerēties, kā es jutos,kad liku kaut kam lidot. Gribēju redzēt, vai es to varu izdarīt tīšām, vai tikai kad pagadās.

Pēkšņi sajutu atkal to pašu dīvaino spiedienu,ko agrāk. Es tam turējos pretī. Ar katru sekundi,kas aizritēja, spiediens palielinājās. Brīdī,kad es padevos spiedienam, tas izgaisa. Nezināju, vai kaut ko biju pakustinājusi, bet tam vairs nebija tik lielas nozīmes.

Pienāca saulriets. No Sebastiana, alana vai Geibriela joprojām nebija ne ziņas. Sāku kļūt aizvien tramīgāka. Īsti nezināju,ko lai iesāk. Alans bija teicis,lai gaidu šeit, bet Sebastians uzskatīja, ka labāk man būtu bijis bēgt. Bet kur? Man nebija nedz kur iet, nedz ar ko. Es biju pilnīgi viena mežā.

Tālumā dzirdēju vilku gaudas. Nebija taču pilnmēness. Ļoti cerēju,ka tā ir tikai saktritība nevis reāla saruna un ne par mani.

Pēkšņi dzirdēju,ka netālu no manis nokrakšķ zari. Viss ķermenis saspringa. Likās,ka dzirdu soļus,kas tuvojas man, bet nevarēju bt droša, jo man aisīs dunēja pašas sirdspuksti. Pēc pāris sekundēm spēju tālumā saskatīt siluetu, kas lēnām un piesardzīgi virzījās uz mnau pusi.. pievirzijos tuvāk kokam tā, ka daļēji spēju paslēpties aiz tā.

- Vivian, tu te esi? – dzirdēju kādu mani saucam.

- Jā! – nezināma iemesla dēļ atsaucos.

- Paslēpies kaut kur. Mēs vācam baru,kurš būs tavā pusē, bet tev sevi būs jāpierāda, spēsi? Tiekamies pēc dažām stundām, gaidīsim norādes.

Dzirdēju kā soļi dodas prom. Minu,ka tas bija alans, jo pēc balss nesapratu. Tātad bars sašķeļas. Laikam ir paklīdušas baumas par Geibriela plāniem, jo daļa pat ir gatava nostāties manā pusē.

Izlēmu nākamās dažas stundas pavadīt mājā un papraktizēties mazliet. Cerēju,ka Geibriels par to vietu nezina, citādi ieiestu tieši lamatās. Tikusi lejā no klints uzsāku skrējienu. Jo ātrāk tikšu prom no šejienes, jo labāk.

Laiks vilkās mokoši ilgi. Viss par ko es spēju domāt bija Sebastians. Sēdēju priekšnamā uz grīdas un koncentrējos. Man bija maz laika,lai iemācītos vadīt pār savām spējām.

 Autors: Aleksa52 Izredzētā 87
1.
Autora bilde
3
37
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [5]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Real Devil avatars
Medaļa PalaidnisMedaļa SEOMedaļa Ped(r)otrollis
  Real Devil 12.06.19 19:06
0
0

suPEr cool!

Aleksa52 avatars
Medaļa Nedēļas modersMedaļa Bronzas ninjaMedaļa Literāts
  Aleksa52 12.06.19 19:08
0
0

atbildot uz Black Devil komentāru " suPEr cool! "

 

atbildot uz Black Devil komentāru " suPEr cool! "

paldies

PNPAPN@speles avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas joks
  PNPAPN@speles 15.06.19 00:12
0
0

Parnem nostalgija,ari man ta ir gadijies,pec ballites .Sedet prieksnama uz gridas un koncentreties . Man bija daudz laika lai iemacitos atkal valdit par savam spejam,- piecelties ,meginat iet , tikt lidz gultai ...  

Anonīms
Eva 16.06.19 22:20  
0
0
Kad jauna daļa? 😡
Aleksa52 avatars
Medaļa Nedēļas modersMedaļa Bronzas ninjaMedaļa Literāts
  Aleksa52 19.06.19 23:26  
0
0
atbildot uz Eva komentāru " Kad jauna daļa? 😡 "

Nezinu vēl. Domāju nedēļas paikā varētu būt. Man ir mazliet aizķeršanās. Jo pārvācoties aizmirsu savu kladi mājās. Nez kad dabūšu atpakaļ