local-stats-pixel

Izredzētā 250

 122  0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-24/789225

Es sabruku turpat pie letes un sāku histēriski raudāt. Nezinu, vai pagāja sekundes, minūtes vai pat stundas. Man laiks bija apstājies. Jutu, ka Dimitrijs mani ik pa laikam vēro, bet nelikos ne zinis. Veikala durvis atvērās, un es sadzirdēju sava brāļa satraukto balsi. Viņš ieraudzījis mani, apgāja apkārt letei un notupās man blakus.

- Kas noticis? – Leo bija satraukts.

Es raudāšanas dēļ nespēju parunāt, tāpēc tikai papurināju galvu.

- Nāc. Iesim mājās.

Es atkal, bet nu jau sparīgāk papurināju galvu.

- Piedod, - viņš nomurmināja un pēkšņi manas sejas virzienā triecās viņa dūre. Es jutu sitienu, bet likās, ka sāpēs vairāk.

Es pamodos savā gultā ar pamatīgām galvassāpēm. Izkāpusi no gultas, pamatīgi sagrīļojos, bet tad atguvu līdzsvaru. Man galvā pamatīgi džinkstēja. Turoties pie sienas, es aizgāju līdz vannasistabai.

Paskatoties spogulī, ieraudzīju tumšmatainu meiteni ar izsmērētām acīm un zilumu zem labās acs. Mati bija netīri un sapinkājušies. It kā nekas traks, bet tad atcerējos ka šonakt ir medības. Nezināju cik ir pulkstenis, bet zināju, ka pārāk daudz laika man nav, ārā jau bija tumšs. Aizvēru durvis un ķēros pie darba.

Pēc pusstundas zilums bija gandrīz nomaskēts. Ātri izmazgātie mati tagad pilēja, padarot mitras manas drēbes un grīdu. Paķērusi fēnu devos uz savu istabu.

Es ar dvieli nosusināju matus un sāku tos žāvēt. Kamēr žāvēju savus tumšos, garos matus, sāku jau domāt ko vilkt.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-26/789368

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000