Kristija vienaldzīgi noteica :” Nē, es neiešu ar tevi.” Gabija nosmējās:” Un kur tu liksies?” Viņa novērsās un apgāja pāris apļus apkārt antīkajam stikla galdam : „ Ja nenāksi, mēs tevi piespiedīsim.” Viņa palūkojās meitenē ar savām tukšajām baltajām acīm. Kristija palūkojās Gabijas virzienā un nočukstēja : ‘’ Man vienalga ka Daniels ir tev pie sāniem un gatavs tev kalpot. Viņš tomēr ir mans brālis, gan jau es zinašu kā viņu apturēt. Es palikšu ar Kamu!” Viņa uzmeta ledainu skatienu sievietei un soļoja uz durvju pusi. Gabija nicinoši ieķiķinājās , ļaujot savām sarkanajām matu cirtām iekrist sejā. Viņa eleganti pieslidināja roku pie melnas pogas. Telpa kļuva noslēgta. „ Vai tu patiesi domā ka tas būs tik viegli?” Gabija lēnām tuvojās Kristijai, rokās virpinot pulti ar dažādu krāsu pogām. Kristija nesatraucās, viņa jau bija paredzējusi sievietes rīcību. Viņa mierīgi pagriezās un devās uz bungu pusi, kuras stāvēja baltos un melnos toņos ieturētās debeskrāpja izstabas stūrī. „ Nu labi, tad es paīsināšu laiku.” Metene piesēdās pie bungām paķerot no taburetes bungu vālītes. Kristya sāka skaļi spēlēt – LA Baby- dziesmas pavadijumu. Gabija atglauda savus asinsarkanos matus un palūkojās Kristijā ar savām baisajām acīm. „ Tu neiesi ja?” Gabija klusi nopūtās un ieslīdēja melnajā ādas dīvānā netālu no milzīgā panorāmas loga. „ Kā vēlies... Tika tā tu riskē ne tikai ar savu dzīvību.” Viņa piespieda vienu no pogām un pilsētas ainavas vietā parādijās slēptā kamera, kura vēroja Kamu. Gabija apgriezās savā sēdvietā un noteica :” Ja neiesi tu, tad ies viņš...” Gabija pasmaidija parādot savus spēcīgos ilkņus. Kristija apstājās un vālītes izkrita viņai no rokām ar tinkšķi atsitoties pret balto marmora grīdu. Viņa plūkojās uz kameras filmēto ainu. Viņas acis kvēloja dusmās.” Es tevi nogalināšu...” Kritstija nočukstēja. Pēc mirkļa viņa jau bija pielēkusi kājās un skaļi kliedza uz Gabiju :” Uz kurieni man vispār ir jāiet?” Viņa skaļi elsa. Meitene apsēdās uz grīdas un piespieda seju pie ekrāna, taisni tajā vietā kur atradās zēna melnā pinkainā galva. Gabija palūkojās ekrānā un skatoties uz karcerī sēdošo Kamu noteica :” Esi droša?” gabijai nepatika to darīt, taču viņai bija tas jādara. Viņa nospieda dažas pogas un Kama rokudzelži saspieda puiša plaukstu locītavas ciešāk. Zēns iekliedzās un centās atbrīvot rokas no važām, bet tās nepadevās.” Pieskaries man kaut vai ar mazo pirkstiņu, viņš mirs.” Gabija nometa pulti uz sava sēžamā. Gabija nemaz neuzjautrinājās par zēna sāpēm. Patiesībā viņa nemz nevēlējās to darīt, viņa labprāt novākru Danielu kopā ar savu neciešamo māsu. Viņa novērsās no savām problēmām un palūkojās meitenē. „ Un par to... Tu vel nezini,” gabija atgriezās pie sava ierastā ļaunā tēla, „Ja godigi, tev nav jāiet, bet ar to man butu jāmaksā ar savu dzīvību... hah... Ja es tev pateikšu tu nemūžam tam nepiekritīsi.” Kritja nošņaukājās :” Kurš teica ka es vispār piekritīšu...” Gabija saķēra galvu un ieslīdēja dziļāk dīvānā: „ Daniels... Viņš nemaz vairs nav tik jauks kā bija agrāk...” Gabija paskatijās uz kunkstošo Kamu un tad uz Kristiju. Beidzot viņa nervozi piecēlās un trieca turpat stāvošo balto splilvenu pret grīdu. Viņa paķēra pulti un izslēdza kameru. Sieviete jau kārtējo reizi pameta savu rūpjpilno tēju un izkliedza :” Tev tas nav jāzina!” Viņa skatijās Kristijai tieši acīs. Kristija pacēla vienu uzaci, piecēlās no cietās grīdas virsmas un teica :” Es iešu tikai tad, ja ar mani nāks Kam un Daniels.” Viņa atkal piesēdās pie sava mūzikas instrumenta un ar plaukstu sāka vieglām to dauzīt. Gabija klusi paķiķināja :” Daniels? Nē, tu nesaproti. Tas ir Daniela plāns. Viņš vairs nav eņģelis. Viņš ir noslēdzis līgumu ar dēmonu.” Viņa strauji aprāvās, kad pamanija pašu Kristijas brāli ienākam pa durvīm. Gabija atkāpās izstabas tālākajā stūrī. Daniels atspiedās pret sienu un sākotnēji nepievērsa uzmanību Gabijai. Viņš vēroja Kristiju. Meitene neuzmeta pat nevienu vienīgo skatienu brālim. Puisis nolaida skatienu no māsas un devās pie Gabijas. Viņš pispieda sievieti pie sienas tā, lai viņa nespētu paelpot. Gabija klusām rīstijās un izviebusi savas drausmonīgās acis lūkojās Daniela mierīgajā slepkavas skatienā.
