It’s the moment of truth3

-3-

Rīts pagāja ātri, un es attapos tikai tad, kad mēs bijām pie lidostas. Un tad es ieraudzīju cilvēkus ar fotoaparātiem. Nolāpītie paparaci. Es uzliku saulesbrilles un devos paparaci virzienā. Mēs ar Džaredu gājam atsevišķi, lai neradītu aizdomas. Sekoja kārtējie jautājumi ‘’Vai jūs ar Džaredu esat pāris?’’ ‘’Cik ilgi mēs esam kopā?’’ un bija arī viens jautājums, kas manai sirdij lika apstāties ‘’Kāpēc jūs slēpjat savas attiecības? Jūs vakar esat manīti kopā.’’ Nē, nu jauki. Viens no iemesliem, kāpēc es ienīstu savu dzīvi. Uzmācīgie maitas. Kad bijām garam viņiem. Mēs abi mierīgi uzelpojām un devāmies uz viņu lidmašīnu. Pārējie jau stāvēja un gaidīja Džaredu. Es ar visiem sasveicinājos un apkampos, un, protams, neaiztika bez kārtējas Šenona, viņaprāt, asprātīgās replikas.

‘’Ak, tad beidzot mums šeit ir pārītis. Mīlestība virmo gaisā.’’ Viņš iesmējās.

‘’Ļoti smieklīgi.’’ Es iesitu viņam pa roku un pagriezos uz Džareda pusi. ‘’Tā tad mēs esam redzēti kopā. Jauki, vienkārši jauki.’’

‘’Neuztraucies es visu nokārtošu.’’ Viņš apkampa mani un noskūpstīja mani. Es dzirdēju kā Šenons un Tomo nopūš garu ‘’avv’’ un pēc tam izplūst smieklos.

‘’Mazie zīdainīši.’’ Es izbāzu mēli un Šenons tāpat.

‘’Man tevis pietrūks.’’

‘’Man tevis arī.’’ Es nopūtos un nolaidu galvu uz Džareda pleca. ‘’Es mīlu tevi.’’

‘’Es tevi arī.’’ Es paskatījos uz viņu un viņš atkal mani noskūpstīja. ‘’Man nu jādodas. Es ceru, ka satikšu tevi drīz.’’

‘’Es arī.’’ Viņš izlaida mani no sava apskāviena un devās uz savu lidmašīnu. Es pagriezos un devos atpakaļ uz mašīnu. Es iesēdos mašīnā un devos uz studiju. Man negribējās tupēt mājās, tāpēc man ir jāpalīdz puišiem. Pa ceļam es ieskrēju mazā bodītē un nopirku puišiem virtuļus. Man puišiem bija kaut kā jāatlīdzina par brīvajām dienām, tāpēc labākais veids bija nopirkt viņiem kaut ko saldu. Kad es saņēmu virtuļus, es iesēdos mašīna un devos uz pāris kvartālu attālo studiju. Kad es nonācu pie studijas es uz acīm uzliku saulesbrilles un no blakussēdētāja beņķa paņēmu savu somu un virtuļu kasti.

‘’Hei, mani sliņķi. Jums manis pietrūka?’’ es skaļi uzsaucu, kad iegāju ar instrumentiem pilnajā telpā.

‘’Nu bet kā savādāk? Mēs pēc tevis ilgojāmies tik ļoti, Zaķīt.’’ Eds man uzsauca pretī un nāca man tuvāk. ‘’Ak, mans Dievs! Kris, Džuljeta mums atvedusi virtuļus.’’ Viņš nobļāvās un izņēma man no rokām kasti. Es tikai par to spēju nosmiet.

‘’Mani mazulīši.’’

‘’Aizveries.’’ Eds ar pilnu muti noteica. Es apsēdos uz viena no dīvāniem un iegāju savā ‘’twitter’’ kontā.
‘’Julieta Hamond: Esmu atpakaļ pie puišiem un skatos kā viņi aprij virtuļus. Bija jaukas 3 dienas kopā ar @30SECONDSTOMARS ‘’ es pasmaidīju, kad atcerējos par savām pēdējām dienām.

‘’Nu kā jums gāja? Ko sadarījāt bez manis?’’ Es ievaicājos, kad piegāju pie puišiem un izņēmu no kastes virtuli.

‘’Labāk pastāsti kā tev gāja, jo izskatās, ka tev ir gājis tīri jautri.’’ Kris nosmējās un iebukņīja Edu, kurš arī izplūda smieklos.

‘’Jūs redzējāt?’’ Es šokā noteicu un ātri savā teflonā sameklēju kādu baumu portālu. Es tinu uz leju un ieraudzīju virsrakstu ‘’Džaredam Leto jauna mīla?’’ Man likās, ka es no dusmām uzsprāgšu. Mēs tik bieži esam redzēti kopā, bet tagad tie maitas izdomājuši, ka mēs esam kopā, bet kad ielādējās bildes es sapratu kāpēc. Tur bija bilde, kur es esmu ieķērusies viņam elkonī, bilde, kurā Džareds man skūpsta kaklu un arī bilde, kurā mēs skūpstāmies.

‘’Protams. Nepārdzīvo, mēs esam tavi grupas biedri un mēs esam ar tevi.’’ Eds aplika savu roku man ap pleciem.

‘’Paldies jums puiši.’’ Es uzsmaidīju viņiem abiem. ‘’Jūs tikai divatā esat?’’

‘’Pašlaik jā. Vēlāk Niks pievienosies.’’

‘’Jauki. Labi, tagad rādiet, ko jūs esat sastrādājuši bez manis.’’ Es noteicu un Eds aicināja mani pie datora, kur uzlika man demo versiju vienai no dziesmām. Puiši paņēma savas ģitārās, bet es apsēdos pie klavierēm. Un mēs kopīgi mēģinājām uzlabot manu dziesmu. Pēc stundas mums pievienojās Niks un es ierakstīju bungu partiju pirmajai dziesmai mūsu jaunajā albumā.

***

Stundas ritēja, un mēs tik ļoti bijām aizrāvušies. Pulkstenis rādīja 10 vakarā, un es sapratu, ka ir laiks doties mājup. Es atvadījos no puišiem un devos uz savu mašīnu. Es jutos nogurusi. Es gribēju ēst un man nāca miegs. Es iebraucu tuvējā diennakts lielveikalā un nopirku kaut ko vakariņām. Es lēnām braucu pa Losandželosas ielām un savā miegainībā nepamanīju, ka man krustojumā man no sāniem tuvojās mašīna. Es nepaspēju noreaģēt un jutu, ka sānā kāds ietriecās.