Sveiki, sen neesmu rakstījusi un izlēmu, kāpēc gan nemēģināt atkal? Tātad piedāvāju nelielu ieskatu topošajā stāstā un ceru, ka jums patiks! Ceru uz atsaucību, komentāriem un lasītājiem!
***
Pieliku glāzi pie lūpām un iedzēru malku no brūnā dzēriena. Visu muti pārņēma rūgtā garša, savilku nepatikā seju un centos pēc iespējas ātrāk norīt dzērienu. Izpūtu garu izelpu un centos nedomāt par rītdienas rītu.
Nekad neesmu īsti izpratusi cilvēku vēlmi dzert un par to priecāties, lepoties un lielīties, bet dzīvē ne vienmēr var izbaudīt to, kas pašām tīk, tāpēc iemalkoju nākamo malku un centos neiztukšot kuņģa saturu turpat uz deju grīdas.
-,,LĪNA! Šī ir tik laba dziesma! Nāc! Nu lūdzu ejam dejot!’’- skaļi iekaucās manā ausī un parāva mani aiz rokas tik stipri, ka iekšas no straujās kustības sarāvās tik ļoti, ka iesāpējās.
Ļāvos Annas rokām mūs ievilkt pūlī un pati sev atgādināju, ka ne katru dienu mazajai, nu jau vairs ne mazajai, māsai paliek divdesmit viens gads un pasmaidīju, zinu, ka Anna būs laimīga, ja vien pavadīšu šo vakaru smaidot, tāpēc pacēlu rokas gaisā, cenšoties neizliet dzērenu un sāku dejot līdzi mūzikas ritmam. Aizvēru acis un iemalkoju nākamo malku un sapratu, ka kļūst viegāk un prāts sāk migloties, klusi iesmējos un atliecu galvu atpakaļ.
-,,Man vajag uz tualeti! ’’– Anna ķikinot iekliedza man ausī un es pamāju ar galvu. Satvēru māsas roku un mēs devāmies ārā no pūļa, kur vienā ritmā viens gar otru berzējās sasvīduši cilvēki. Ātri izdzēru atlikušo glāzes saturu un noliku glāzi uz bāra letes.
-,,Šeit vienmēr ir tik daudz cilvēku?’’- pieliekusies tuvāk māsai jautāju, jo visur bija tik daudz cilvēku, ka, lai tiktu uz tualeti bija jāspraucas cauri bariņiem un pamanot tualetes durvis secināju, ka tur ir gara rinda.
-,,Es nezinu, esmu šeit bijusi tikai vienu reizi kopā ar Krisu, bet toreiz arī viss bija pilns.’’- Anna atteica un nostājās rindas galā, atstutējās pret sienu un veltīja man dziļu skatienu, - ,,Es taču teicu, ka būs jautri! Drīz būs arī pārējie klāt.’’
-,,Es jau neiebildu!’’- aši atbildēju un paraustījus plecus palūkojos apkārt. Visur spīdēja gaismas un lāzeri, cilvēki izskatījās tik bezrūpīgi un laimīgi, ka es atslābu, kas gan var notik vienā ballītē?
Jutu, ka mani parauj viegli aiz rokas un sapratu, ka pienākusi mana kārta uz tualeti. Sekoju Annai un devos iekšā aiz melnajām durvīm. Tualetes telpa tāpat bija pilna ar meitenēm un es nopūtos, kaut kur šeit arī nav piebāzts ar cilvēkiem?
Anna aizgāja uz kabīņu pusi, bet es izlēmu, ka gribu vienkārši nomazgāt sasvīdušās rokas. Paliku rokas zem ūdens krāna un jutu atvieglojumu, kad aukstais ūdens skāra manas rokas. Pie manām rokām iespraucās mazas, šauras rociņas ar sarkaniem nagiem un es paskatījos uz māsu.
-,, Kas?’’- viņa iesmējās, plati pasmaidīja un devās pie roku žāvētāja. Sekoju viņai un apstājos pie spoguļa, lai piekārtotu kleitu. Reti esmu centusies pievērst citu uzmanību ar izskatu, bet paskatoties uz manu atspulgu šovakar to nevar pateikt. Sarkanā iespīlētā kleita īpaši izcēla manu tievo vidukli un kurpes lika manām kājām izskatīties īpaši slaidām. Tumši brūnie mati, kas vijās lielās lokās līdz viduklim izskatījās īpaši tumši blāvajā apgaismojumā.
Sajutu kā novibrē manā somiņā telefons un izņēmu to. Atbloķēju ekrānu un izlasīju vēstuli.
-,, Nekas. Esi gatava? Kriss teica, ka visi ir jau pie ieejas!- ’’ pagriežoties pret Annu teicu un uzsmaidīju. Uz vienu vakaru, jau var kļūt par īstu ballīšu baudītāju vai ne?
Nākamā daļa - https://spoki.lv/literatura/Iluzija1/900815
