0

 37  0

-,, Vienu rumkolu, lūdzu! ’’- noliekusies tuvāk bārmenim , centos gana skaļi un skaidri nosaukt dzēriena nosaukumu. Pēc tā kā bārmenis uzreiz sāka kaut ko liet glāzē, nopratu, ka viņš mani saprata, patiesībā nav jau nozīme ko šodien dzeru, jo rīt būs slikti jebkurā gadījumā. Bārmenis nolika glāzi ar dzērienu un es pasniedzu viņam banknoti, paņēmu glāzi un apgriezusies devos pie Annas un pārējiem.

Pa ceļam nopētīju sanākušos un konstatēju, ka visus gan es nepazinu. Bija četri puiši un vēl piecas meitenes, lai cik ironiski nebūtu es priecājos, ka šeit ir puiši, bet ne tā kā jūs domājat. Drīzāk es to uztveru, kā zīmi, ka pie mums mazāk slīdēs piedzērušies vīriešu kārtas pārstāvji, kuri smirdēs un domās, ka ir mega neatvairāmi, kaut gan no to izelpas varētu apreibt vien. Divus no četriem es pazīstu un priecīga pamāju Krisam, kurš tieši uz mani paskatījās.

-,,Hey!’’- apsvicinājos ar visiem un apskāvu Krisu un Denu. Visi atsveicināja mani atpakaļ un atkal iegrima sarunās. Nopētīju meitenes un secināju, ka bez māsas es tikai knapi pazīstu vienu meiteni vārdā Enija, kurai mugurā bija tumši zaļa kleita un vienkāršas baltas kedas. Viņa izskatījās vienkārši, gluži tāpat kā pārējas meitenes, kuras es nepazinu. Devos pie māsas, lai iepazītos un būtu pieklājīga, kaut gan kāda gan starpība, jo tāpat vairāk viņas gan jau neredzēšu.

-,,Līna, iepazīsties ar manām kursabiedrenēm Megiju, Lizu, Viktoriju, Emīliju un Eniju tu jau pazīsti!’’- Anna jau iereibusi , nedaudz šļupstot mūs iepazīstināja un iesmējās. –,, Ak, meitenes ejam dejot, tik laba dziesma!’’

Māsa paskatījās uz mani un es pamāju uz savu pilno glāzi un skatījos, kā viņa pazūd deju pūlī.

Atgriezos pie puišiem un iemalkoju dzērienu, sapratu, ka atkal pauze ieturēta par ilgu un noskurinājos, iemalkoju nākamo malku un ātri noriju to, priecājos, ka neviens neredz kā mans kuņģis nepriecājās par manām izvēlēm.

-,,Nu kā tev ballīte Lī?’’- Kriss noliecās tuvāk pie auss un nedaudz skaļā balsī iebļāva man ausī.

-,,Aizraujoši, bet tu jau zini mani, labāk būtu palikusi mājās.’’- atbildēju un iemalkoju vēl vienu malku no glāzes, secināju, ka šis jau atkal labāk draudzējas ar manu kuņģi un viegli pasmīnēju, -,,Den? Kas ir pārējie puiši?

-,,Tas ir Sems un Gabriels, kopā mācāmies juristos.’’–Dens atbildēja norādot uz pirmo puisi, ar lokainiem matiem un tad uz otru pusi ar nodzītiem matiem. Sems izskatījās parsts un mīļš pusis, es teiktu pārāk jauks priekš tāda darba, bet neskati vīru pēc cepures un Gabriels gan izskatās pēc cieta rieksta, skūta galva, melns apģērbs, dziļš un urbjoš skatiens. Nevaru pateikt gan ko viņi dara manas māsas dzimšas dienā, būs viņai rīt jāpajautā, jo šodien nebojāšu nevienam garastāvokli.

Iemalkoju dzērienu, -,, Jūs dejot neiesiet?’’- jautāju Krisam un Denam, pasmīnēju pati par savu jautājumu un uzlūkoju puišus.

-,,Varbūt vēl pēc pāris glāzēm.’’- Kriss atbildēja un iztukšoja savu glāzi,-,,Un tu pati?’’

Es izdzēru pēdējo malku no savas glāzes un noliku bklakus Krisa tukšajai glāzei. Jutu kā domas atkal kļūst migalinas un pasmaidīju puišiem, -,, Es eju tieši meklēt savu pazudušo māsu, nevar jau tik skaistu būtni atstāt vienu vilku barā!’’

Atstāju puišus stāvam pie galdiņa un devos uz deju grīdas, kas bija pārpildīta. Visi šūpojās mūzikas ritmos un es atslābinājos. Pārlaidu acis pāri pūlim meklēdama Annu vai kādu no meitenēm. Pamanīju meitenes aktīvi dejojot gandrīz pašā vidū. Plati pasmaidīju un kustinot gurnus un paceļot rokas devos viņu virzienā.

-,,Kā tu pavadi savu dzimšanas dienu?’’- pieliekusies pie māsas jautāju un sapratu, ka patiesībās esmu izslāpusi, vajadzēja paņemt vēl vienu rumkolu.

-,,Ir jautri, izskatās, ka tev arī ir jautri! Kur puiši palika?’’- Anna jautāja un turpināja dejot līdzi mūzikai, jau kādu piekto dziesmu bez apstājas.

-,, Palika iztukšot savus dzērienus, man šķiet, ka es došos darīt to pašu. Man jau trūkst gaisa šeit dejojot! Kā var tik daudz dejot?’’- aizelsusies atbildēju un uzlūkoju ar jautājošu seju, bet negaidot atbildi devos uz prom no deju grīdas uz bāra pusi.

-,,Vienu rumkolu, lūdzu!’’- atkal pārliekusies pāri letei gandrīz teicu bārmenim un pretī saņēmu paceltu īkšķa žestu. Atspiedos pret leti un pavēros uz cilvēkiem apkārt. Kā viņi nepiekūst? Es jau esmu piekusi pēc desmit minūtēm dejojot, bet citi stundām var dejot. Cilvēki tomēr ir interesanti. Paņēmu bārmeņa nolikto glāzi un noliku naudu.

-,,Tev gadījumā nebūs par daudz?’’- man pie pašas auss nočukstēja un es salēcos. Aši apgriezos un izbrīnīta uzlūkoju Gabrielu.

-,,Ko lūdzu?’’-neizpratnē savilku uzacis un paraudzījos Gabriela tumši brūnajās acīs.

-,,Es dzirdēju, ka tu parasti nedzer un , manuprāt, labāk būtu, ja šī būt pēdējā glāze.’’- Gabriels domīgi noteica iztukšoja savu glāzi. Pagriezies pret bārmeni viņš pasūtīja vēl vienu, pēc izskata tādu pašu dzērienu, un atkal iedzēra.

-,,Es varu dzert cik daudz es vēlos!’’- dusmīgi atcirtu un iztukšoju savu glāzi trijos lielos malkos un pagriezos pret bārmeni, lai pasūtītu vēl vienu. Jutu kā kuņģis tam pretojās, bet galva jau ir pārāk miglaina, tāpēc paņēmu nākamo glāzi un iemalkoju dzērienu, cerot nomākt nelabo sajūtu.

-,,Lī? Tev nebūs jau gana?’’- pie mums tikko pienāca Kriss un jautājoši uz mani paskatījās.

-,,Kas jums visiem ir? Es varu dzert cik vēlos, pati zinu kad pietiks!’’- dusmīgi atcirtu Krisam, iztukšoju pilno glāzi un pagriezusies devos prom no bāra un pūļa, jo jutu kā paliek nelabi un viss apkārt šūpojās.

Sasniegusi tualeti priecājos, ka nav rinda kā iepriekšējā reizē. Iegāju kabīnē un atviegloti iztukšoju kuņģa saturu podā. Kuņģim palika daudz vieglāk, bet galvai vēl smagāk. Atstutējos pret durvīm un meklēju savu telefonu, lai izsauktu taksi.

Piecēlos kājās, atvēru kabīnes durvis un devos līdz izlietnei izskalot muti. Jutos pārgurusi un ilgojos pēc svaiga gaisa. Devos ārā pa tualetes durvīm tieši uz izeju. Izejot svaigajā gaisā atviegloti ieelpju un piepildīju plaušas ar vēso gaisu, un nodrebinājos no aukstuma ārā, lai gan ir jūlija vidus.

-,,Ņem manu jaku!’’- atkal pie pašas auss atskanēja šī balss. Paskatījos uz Gabrielu, kurš smēķēja un biju par vāju, lai strīdētos, tāpēc vienkārši uzvilku jaku. Pārņēma patīkams siltums un gribējās apsēsties un aizvērt acis.

-,,Nāc, es tevi aizvedīšu mājās, izskatās, ka tu tūlīt aizmigsi tepat uz vietas. Nosauc adresi?’’- Gabriels uzstājigi jautāja, bet mana galva jau vairs nespēja loģiski domāt.

-Redz, kur mans taksis.- klusām nomurmināju un streipuļodama devos tikko piebraukušās mašīnas virzienā. Atvēru durvis un iekāpu iekša, taisot durvis ciet mani apturēja Gabriels, kurš iekāpa man blakus, bet es biju pārāk miegaina, lai strīdētos, tāpēc vienkārši aizvēru acis un ļāvos mašīnas siltumam sasildīt mani.

Komentāri 0

0/2000