Iedvesmojoties no savas kulturoloģijasskolotājas, sāku nedaudz pievērsties dzejolīšu rakstīšanai.
Rakstot dzejoli var izlikt ārā gan negācijas, gan pozitīvo.
Būšu pateicīgs dzirdēt jūsu domas, ja vien izlasīsiet kādu :)
Iedvesmas kripata0
18
2
Instinkts.
Dresēts vilks mežā tukšā
Norāvies no vara ķēdes.
Saplosītas aitas priekša
Tek siekalas no mēles.
Motivācija tam netrūkt
Kampt lopu silto, kāroto.
Asinis no dzīslām sūkt
Cirst gaļā žokli asināto.
Dresētam instinkts baiss
Kad asins dvaka nāsi dur
Prātā savelkas melns gaiss
Nav glamūra nekur.
Spēle.
Uzmetu sesto, sāku spēli
Spēles likmē lieku pērli.
Bīdu figūru uz raibo lauku
Kur zinu, saņemšu es pļauku.
Piektais ripo gar galda spalu.
Piedāvā man ziemas salu.
Sakrīt arī ceturtais
Šis nav skaitlis manējais!
Cepures met zemē trijniekam,
Saņem katrs pa simtniekam
Spēles vidū otram lecot
Spēle sāk man teju melot.
Pērles mirdzums saredzams
Grūtais ceļš ir paveicams.
Vien pirmais man ir jāpaņem
Pērļu kroni jāsaņem.
Reklāma
1 cēliens.
Saplosīta mūmija karaļa ēnā
Cēliens beidzies, aplausu jūrām.
Aiz žalūziju renēm ainava senā
Nespēlē vairs uz manām jūtām.
Kristāla lāses uz skārda trofejām
Brūnajā vectēva koferī. samestas
Nevar to panest ar rokām vājam.
Cēliens sācies, sēdvietas pamestas.
Dzīve
Saliktā puzzlē milzīga nekārtība
Pilnvērtīga diena dīvāna samtā
Sasista glāze bez lauskām.
Nekas ir kaut kas,
Vārds nekas ir nelokāms
Nulles caurums tikpat redzams.
Attapīgi pilsētas alus sliņķi
Uz soliem tie kā akrobāti
Sasodīti elitāri.
Spārni.
Kukaiņu ēnas kambarī mirdz
Visapkārt sienas tumsu kliedz.
Netīra smaka grīdu krāso tumšu
Uzliek pelējuma zaļ zilo tušu.
Sienā robs, kur spārni dzīvo,
Pavisam maz tie tumsā plīvo.
Tumsas sisti, nomocīti
Sūrām indēm pavadīti.
Apziņa viena vēl palika
Kāpēc tas viss man tika?
Pēdējā doma tumsā izkusa
Dzīvība spārniem piekusa...
Reklāma
Karaliskā kūts.
Smieklu doza nezināma
Truba galvā, un tā ir dāma?
Kūtī govs runāt māca
Citus par analfabētu sauca!
Karaliska kūtī dzīve
Vara kronis, rokās rīve
Lopi pašas pavalstnieki
Tik cilvēki te lieki...
Āzis it kā galma āksts
Švaks tam angegdošu klāsts.
Karaliene, dusmu pilna
Ripos galva, visi zina!
Virca
Kapilāros virca žūst
Vairoga vidū pelni pūst.
Kodolā vēl dzīve kūsā
Peldas tā tanku rūsā.
Tek arsēna sula strautā
Ko dzer aita, aizkautā
Izsmēķa gardā smaka
Lenc pēc mazā maka.
Lillā dzija
Koka kastē, skapī lielā
Lillā dzija, stūra malā.
Tā ilgi kastē glabāta
No laika zoba glābta.
Gadu desmitus tā gaida
Jo ir kāds, kas to baida.
Izšķērdības bezjēdzība,
Krāsu zagļu vardarbība.
Grūti būt ir košākai
Dzijai jābūt drošākai!
Oriģināli tie pavedieni
Kas palikuši nu, ir vieni!
Reklāma
Tev patiks šie raksti
