"Ideālā"dzīve 100

Kad ir viena minūte pāri viņa pieklauvē pie mašīnas loga
Atvēru logu, un viņa tur stāv smaidīga.
- Sveiks.
- Sveika. Kāp mašīnā
- Kur braucam?
- Redzēsi.

Sema

Pirmās divas minūtes mašīnā valda klusums. Bet tad viņš ierunājas.
- Pastāsti man kaut ko par sevi.
- Mani sauc Samanta Heloveja, jeb vnk Sema. Man ir 17 gadi, bet 12.februārī paliks 18. Mācos 12.klasē.
Pirms Ņujorkas dzīvoju Sanfrancisko, bet pēc 9.klases mammai piedāvāja labāku darbu Ņujorkā. Man ir labākā draudzene Elija. Un Sanfrancisko bija draudzene Zoja un draugs Stefans, tagad viņi ir pārvākušies uz Ņujorku, un dzīvo man kaimiņos. Tas laikam arī viss. Pastāsti par sevi!
- Labi. Mani sauc Markuss Džefersons. Man ir 18.gadi, palika 8.novembrī. Visus savus 18 gadus, esmu pavadījis Ņujorkā. Manu labāko draugu sauc Sebastins.

Pa radio sāka skanēt Imagine Dragons- Demons, dziesma, kura man liek aizdomāties.

I wanna hide the truth
I wanna shelter you
But with the beast inside
There's nowhere we can hide
No matter we breed
We still are made if greed.

- Tev skaista balss.- kad dziesma ir beigusies Markuss man saka
- Paldies.
- Mēs esam klāt. Aizver acis un uzticies man.
- Labi.
Markus mani paņem līgaviņā, un es jūtu, ka viņš kāp lejā pa trepēm.
- Vari vērt vaļā acis.- Markuss saka, kad ir nolicis mani zemē.
- Vau!- tas ir vienīgais, ko varu pateikt. Mēs esam pie Atlantijas okeāna. Netālu no ūdens, smiltīs guļ pleds un tam apkārt ir svecītes un izkaisītas sarkanas rožlapiņas.
Mēs apsēžamies uz pleda un Markuss no groza izvelk šampanieti un zemenes.

Mēs vnk sēžam, dzeram šampanieti un runājam par nesvarīgām tēmā. Drīz būs saulriets, es novelku laiviņas un lēnām eju līdz ūdenim. Ūdens ir pārsteidzoši silts, kaut gan ārā ir ziema, kurā nav sniegs un ir ļoti silts.
Pēc dažām minūtēm man pievienojas Markuss, rokā turot manu un savu šampanieša glāzi.
- Skaisti. - klusām noskau.
- Es tev pilnībā piekrītu.
Pagriežos pret Markusu. Markuss mani apķer un pieliek savas lūpas, manējām, un es atbildu uz viņa skūpstu. Pēc skūpsta, es pagriežos un vēroju saulrietu.
Saule ir norietējusi, un es atkal vēlos sajust viņa lūpas uz savējām.
Es pielieku savas lūpas, viņa lūpām un mūsu mēles atkal atrod viena otro. Markuss pārtrauc skūpstu.
- Sema. Mani nomoka viens jautājums.
- Kāds
- Vai tad tev nav draugs Stefans, kurš uz šejieni pārvācā?
- Nē. Es laikam nepareizi nofurmulēju teikumu. Stefans un Zoja ir mani labākie draugi.
- Skai...- pārtraucu Markusu pusvārdā ar skūpstu.
- Ejam ārā no ūdens- jautāju.

Markuss.

Kad es uzzināju, ka Stefans nav viņas puisi,bet gan labākais drauga, es gribēju lēkāt no priekiem.
Mēs savācā mantas un devāmies uz mašīnu.

Sema.

Kad mēs piebraucām pie manas mājas, es vēlējos kāpt ārā no mašīnas, bet Markuss mani parāva atpakaļ un noskūpstīja mani.
- es rīt 13:00 būšu pie tavas mājas.
- gaidīšu. Markuss, man tev ir viens jautājums.
- Kāds.
- Man parīt skolā ir Z-Svētku balle, vai tu nevēlies būt man partneris?
- Ar lielāko prieku.
- Labi tiksimies rīt.
- Sema.
- Jā.
- Samanta Heloveja, būsi mana draudzene.
- Jā.- noskūpstīju Markusu.
- Līdz rītdienai.

Mājā iegāju tikai tad kad Markuss aizbrauca.
Ieejot mājās man ap kaklu apkrita Zoja un Elija.
- Stāsti. Stāsti visu.- abas piekliedz man ausis
- Labi jau labi- tikai es nevēlis pazaudēt dzirdi.