Visdraņķīgāk jūties tad, kad viss ir it kā tā, kā es vēlētos. Pēc tās reizes, kad Kristiāns bija centies uzmeklēt manu meitu un, paldies Dievam, atradis nepareizo meitenīti, mūsu attiecības pasliktinājās. Vasaras beigās viņš devās uz Arizonu, bet es- Monako. Vislabākais todien bija tas, ka es jutos kā ģimenē. Ja man būtu jāstājas pret Kristiānu, lai atvadītos, es nespētu, pat tad, ja šķistu, ka viss, kas starp mums bija, cik ātri uzliesmoja, tik ātri apdzisa. Runājot par skolu, daudz pārmaiņu nebija. Pēc tā, kā izjuka manas attiecības, es regulāri apmeklēju konsultācijas un vakaros mācījos. Izrādās, ja tev nav nekā, ar ko novērst domas, tevī pieslēdzas produktivitāte. Tā nu es pēc visām klačām un „uzbraucieniem” no skolotāju puses un par spīti tam es pabeidzu skolu ar gandrīz teicamām sekmēm. Kas attiecas uz manu brāli, mēs vairs nesarunājāmies, kopš es vienkārši aizbēgu no mājām. Reizēm es burtiski apslāpēju vēlmi paņemt telefonu un piezvanīt viņam. Būt ar brāli tā, kā sākumā. Faktiski, varu teikt, ka pāris mēnešu laikā es atteicos no savas dzīves.
Nu, ko, ir laiks jaunai, vai ne? Tomēr mani nepamet doma, ka pagātne man sekos. No tās nevar aizbēgt līdz mirklim, kad tā tevi iegrūž bedrē pie dzīviem miroņiem. Vai varbūt tomēr?
Ak, jā, vai es minēju, ka esmu meklētākā aizliegto sacīkšu braucēja Monako?
1.daļas beigas.
Un ieskats otrajā nodaļā:
Divdesmit vienu gadu vecā Braiena Valensa ir devusies prom no mājām, lai sāktu absolūti jaunu dzīvi bez draugiem, brāļa un Kristiāna. Viņa ir apmetusies Monako, kur ir mainījusi identitāti un, kā pašai šķiet, nodedzinājusi visus tiltus ar pagātni, kļūstot par aizliegto sacīkšu rīkotāju tāpat kā viņas bijušais draugs, turklāt meiteni meklē visā valstī. Turklāt ir kāds, kurš zina visu par Brī un ir viņas vajātājs. Kurš tas ir? Ko viņš vēlas? Un, kā vislielākā problēma ir tas, ka meitene cenšas sev iegalvot, ka Kristiāns viņu uzmeklēs un palīdzēs tikt laukā no problēmām, bet viņa uzzina kaut ko, kas pavērš visu viņai zināmo pasauli trīssimt sešdesmit grādu rādiusā... Vienīgais, kas viņasprāt atliek, ir bēgšana.
No kā ir vieglāk aizbēgt, no pagātnes vai no tagadnes?
