Ir pagājis krietns laiciņš, kad kaut ko esmu šeit likusi. Diemžēl nav sanācis arī godam nobeigt savu stāstu :( Tik augustā sākumā plānojams brīvāks laiciņš
Nolēmu ielikt spokos vēl vienu no saviem dzejoļiem. :)
Ceru, ka patiks :))
...
Mēs spēlējam spēli, ko saucam par dzīvi.
Tai noteikumu nav, varam elpot mēs brīvi.
Vien mērķis ir viens – dzīvi izdzīvot tā,
Lai ne tikai pašam tā paliek atmiņā.
...
Klausīties sirdspukstu dunā, plaušās vilkt gaisu,
Brīnišķos mirkļus ķert kā ar maisu.
Atmiņas kā bildes lielā albumā krāt,
Lai mūžīgi paliek sirdij tās klāt.
...
Ja gadās kāds lauciņš, kas atpakaļ dzen,
Pagaidi līdz citiem tas būs aizmirsies sen.
Tad apgriezienus lielus atkal uzņemt,
Lai aizrijas tie, kam ļoti tas kremt.
...
Tauriņa spārniem debesīs celties,
Starp mākoņu pūkām kā kaķēnam velties.
Savākt pa ceļam paziņas, draugus,
Kas nelaimē steigtos palīgā laikus.
...
Lai tiktu uz lauciņa, kas laimīti sola,
Nevajag būt tādam, kas acis tik bola.
Dzīve kā spēle, tai veiksme vaj'dzīga ir,
Ja negribam pāragrā nāvē mēs mirt.
...
Bet citiem tās nav, nākas cīnīties pašiem
Ar problēmām, grūtībām, nelaimju pakšiem.
Labā ziņa ir tā, ka finišs būs vēlāk,
Vairāk būs piedzīvot, nomirs tie pēcāk.
...
Mēs spēlējam spēli, ko saucam par dzīvi.
Vieniem viss klājas labi, citiem jācīnās sīvi.
Galvenais dzīvi ir izdzīvot tā,
Lai visiem tā paliek atmiņā.
