Šis raksts nav par muļķīgām, pašsacerētām grāmatām, un gariem garlaicīgiem grāmatu aprakstiem. Nē, šis raksts ir par kaut ko foršāku. Es rakstīšu par interesantāko (protams pēc manām domām) grāmatu top 10. Vēl būs autoru pirmās vietas 4 jomās- piedzīvojumu, detektīvromānu, bērnu detektīvromānu un miksa jomās. Tad nu sākam! P.S. ja būs labas atsauksmes būs otrā daļa. Bet kāda jums jēga likt negatīvi?
Grāmatu top 10.
10. vieta šoreiz ir grāmatai par ''Megrē un cilvēka gava'' Šis stāsts ir par to kā detektīvs mēģina izglābt cilvēku no karātavām. Pašā sākumā ir zināms kurš vainīgs, tāpēc 10. vieta.
9. vieta ir Kolsberga grāmatām. Atsevišķi nestāstīšu, jo sižets ir viens- izdaiļots, noticis noziegums. Tāpēc 9.
8. vieta ir bērnu grāmatai- ''Mežonīgie pīrāgi''- stāsts par pirātiem, kuri karo pret Spūniju (Spāniju) un kapteinis ir Morgans. Izglītojošs, vēsturisks stāsts tāpēc- labāk par 10., bet bērniem- tāpēc 8.
7., 6., 5. vietas dala Agatas Kristī grāmatas- Nevainības smagā nasta, Vecās viesnīcas noslēpums un Lords Edžvers ir miris. Šīs grāmatas viegli lasās- tāpēc visas dala līdzīgas vietas. Bet šīs grāmatas nelasās pārāk viegli- tāpēc nav 1. 2. 3. .
4., 3., 2. vietas ir Žila Verna grāmatām- 20 000 ljē pa jūras dzelmi, 80 dienās ap zemeslodi un Noslēpumu sala. Personīgi iesaku izlasīt tās visas, jo tajās ir ļoti daudz piedzīvojumu. Pirmo vietu neiegūst dēļ daudzajiem sugas aprakstiem.
1. vieta pieder Agatas Kristi grāmatai- Slepkavība Golfa laukumā. Īsts detektīva žanrs- iesaku izlasīt.
Labākie autori.
Piedzīvojumi- Žils Verns- 1863. gada 31. janvārī uz Francijas grāmatu veikala plauktiem parādās neliela grāmatiņa, kurā stāstīts par doktora Fērgusona ceļojumu virs Āfrikas - sīki, ar ainavu aprakstiem, norādēm uz garuma un platuma grādiem. Visi bija ieintriģēti - kas tas ir? Patiesība vai izdoma? Iknedēļas izdevums "Le Figaro" uzskatīja, ka pirmais variants, jo: "... ne visi zinātniski pētījumi ir dokumentēti tik sīki." Grāmatu sauca "Piecas nedēļas gaisa balonā" un tās autors bija nevienam nezināmais Žils Verns. Žils Gabriels Verns (1828.-1905.) - nepārspējamais izdomātu ceļojumu piezīmju meistars, vienādi interesē, gan pusaudžus, gan pieaugušos. Viņu, kopā ar Herbertu Velsu sauc par "zinātniskās fantastikas tēvu". [Viņa laikā gan tāda termina nebija, oficiāli to izgudroja amerikāņu rakstnieks Hugo Gernsbeks, no turienes arī Hugo prēmija, vēsturē saglabājušies fakti, ka šāds termins lietots arī agrāk, taču bez lielas rezonanses. Francijā Verna romāni gāja zem zīmola "neparastie piedzīvojumi". Žils bija advokāta Pjēra Verna (no Francijas pilsētas Nantes) pirmais dēls. Vasaras ģimene pavadīja piepilsētas mājā netālu no Atlantikas krastiem. Žils bieži pastaigājās gar okeāna krastu - tur, kur bija izvietotas kuģubūves rūpnīcas un doki. Varbūt šīs bērnības atmiņas arī galīgi "pārslēdza" viņu uz pašu neparastāko piedzīvojumu viļņa.Licejā viņš studēja latīņu valodu, bet kad jaunēklim palika 20 gadu, tēvs viņu nosūtīja uz Parīzi, mācīties par juristu. Šī profesija Verniem bija mantota. Taču puisim bija sagatavots cits liktenis. Viņš iepazinās ar Aleksandriem Dimā (jaunākais kļūst par viņa draugu līdz mūža galam, bet vecākais palīdzēja spert pirmos soļus rakstnieka karjerā) un aizrāvās ar teātri, sāka sacerēt komiskas vodeviļas. Uz radošo ceļu Vernu bīdīja arī Viktors Igo.
Detektīvs- Andris Kolsbergs Publicējies kopš 1965. gada. 1970.—1970. gados A. Kolbergs kļuva par vienu no populārākajiem latviešu kriminālromānu rakstniekiem. Viņa darbi izdoti citās PSRS republikās un vairākās Eiropas valstīs. Atmodas gados viņš kļuva par atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmo priekšsēdētāju, Latvijas Detektīvžanra asociācijas prezidentu un atjaunotā žurnāla "Atpūta" galveno redaktoru. Pēdējā laikā sarakstījis vairākus ceļvežus par Rīgu. Pēc A. Kolberga scenārijiem un kriminālromāniem uzņemtas kinofilmas "Liekam būt" (1976), "Atspulgs ūdenī"(kopā ar Jāni Lapsu) (1977), "Dāvanas pa telefonu" (1977), "Rallijs" (1978), “Trīs dienas pārdomām” (1980), “Dubultnieks” (1986), “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” (1988), “Depresija” (1991), "Rīgas sargi" (2007).
B. detektīvs- Agata Kristi (Agatha Christie, dzimusi 1890. gada 15. septembrī Devonā, Anglijā, mirusi 1976. gada 12. janvārī Oksfordšīrā, Anglijā) bija angļu kriminālromānu, stāstu un lugu rakstniece. Rakstīja arī romantiskus stāstus ar pseidonīmu Mērija Vestmakota (Mary Westmacott), bet popularitāti iemantoja ar saviem 80 detektīvromāniem un Vestendas teātra izrādēm. Pazīstamākie Agatas Kristi detektīvromānu varoņi ir Erkils Puaro un Džeina Mārpla, tieši darbi par viņiem nodrošināja rakstniecei titulu "Kriminālromānu karaliene". Agatas Kristi romāni ierindojas visvairāk pārdoto literatūras darbu saraksta 3. vietā tūlīt aiz Bībeles un Viljama Šekspīra darbiem, tie tulkoti vairāk kā 100 valodās.A. Kristi bija vienīgais no ģimenes četriem bērniem, kuru māte mājās mācīja pati. Kautrības dēļ viņa nepievērsās mūziķes karjerai. Pirmais A. Kristi vīrs bija Arčibalds Kristi, kurš Agatas roku lūdza jau pēc dažu dienu ilgas pazīšanās. Viņa dēļ A. Kristi atsauca savu saderināšanos ar citu vīrieti. 1926. gada 8. decembrī gadījās mīklains notikums rakstnieces dzīvē – viņa bija pazudusi desmit dienas un tad tika atrasta kādā sanatorijā. A. Kristi paskaidroja, ka zaudējusi atmiņu. Kā iemesli tika minēti smagie pārdzīvojumi, kas notika 1926. gadā – mātes nāve un vīra neuzticība. Bija arī viedoklis, ka tas bija teatrāls mēģinājums pievērst sev uzmanību. 1930. gada vasarā rakstniece Tuvajos Austrumos iepazinās ar 14 gadus jaunāku, daudzsološu arhitektu Maksu Malovanu (1904–1978). Viņi apprecējās un laulībā nodzīvoja 45 gadus. Par M. Malovanu A. Kristi teikusi: «Arheologs ir vislabākais vīrs, kāds sievietei var būt. Jo vecāka viņa kļūst, jo interesantāka viņam liekas.» Profesionālas zināšanas farmācijā (A. Kristi strādājusi aptiekā un hospitālī) lieliski noderēja, noindējot savu romānu varoņus. Agatas Kristi romāni ierindojas visvairāk pārdoto literatūras darbu saraksta trešajā vietā tūlīt aiz Bībeles un Viljama Šekspīra darbiem. Tie tulkoti vairāk nekā 100 valodās. Paradoksāli ir tas, ka rakstniece radījusi pati savu detektīvromāna žanru, stilu, ko mēdz saukt par klasiskā detektīva etalonu. Patiesībā tā sauktais klasiskais detektīvs radās vēl pirms viņas (Artūrs Konans Doils, Edgars Alans Po u. c.), un rakstniece ir pat kritizēta par atkāpšanos no klasiskā detektīva nerakstītajiem noteikumiem. Piemēram, viņai bija domstarpības ar izdevējiem pēc tam, kad bija iznācis romāns «Rodžera Ekroida slepkavība», kurā stāstījums risināts, kā vēlāk izrādās, no slepkavas skatu punkta.
Miks- Enida Blaitona. (angļu: Enid Mary Blyton, 1897. gada 11. augusts — 1968. gada 28. novembris) bija populāra[1] angļu literāte, kas pazīstama kā bērnu un jauniešu literatūras rakstniece. Viņas darbi tulkoti vairāk nekā 90 valodās.Ir viena no visvairāk mīlētajām, lasītajām un tulkotajām 20. gadsimta bērnu rakstniecēm. Enida Blaitona lieliski iejūtas bērnu piedzīvojumos un pārdzīvojumos. Kaut arī viņas grāmatas sarakstītas pirms gadu desmitiem, tās valdzina ar savu apbrīnojamo mūsdienīgumu. E.Blaitona sāka savas darba gaitas kā skolotāja, bet drīz pievērsās žurnālistikai. Viņa daudz rakstīja par izglītības jautājumiem. Blaitonas pirmā grāmata bija dzejoļi bērniem. 30. gadu beigās, neilgi pirms otrā pasaules kara, viņa sāka rakstīt stāstiņus vismazākajiem bērniem, piemēram, „Slavenais pīlēns Tims”, un piedzīvojumu stāstus „Pārgalvīgais piecinieks” un „Slepenais septiņnieks” nedaudz vecākiem bērniem. Vēlāk Blaitona sāka rakstīt stāstu sērijas par skolas dzīvi, piemēram, „Visnerātnākā meitene”. Enida Blaitona gribēja audzināt savus lasītājus un izskaidrot viņiem, kāda rīcība ir laba un kāda – slikta. Viņas stāsti bērniem ir sagādājuši prieku, kaut arī daudzi pieaugušie uzskata, ka Blaitonas sižeti ir pārāk vienkārši un rakstīšanas stils – vienveidīgs un neinteresants.
