9. Divatā.
Marija bija pastāstījusi pilnīgi visu. Un pēkšņi Marta ieminējas par gaidāmo diskotēku. Marija būdama balīšu princese nedrīkstēja to laist garām. Tāpēc viņa un visi pārējie devās uz veikalu. Sintija to nevēlējas, jo tas nebija īsti viņas stilā, viņa jau pacieta dienu kopā ar Martu pa veikaliem, kur nu vēl, un skatīties kā citi vēl pērkas.
- Nu, Sintīj! Tev jānāk! Kura gan kritizēs manu izvēli! – Marija mudināja meiteni.
- Nē.. Es tiešām atsakos. – Sintija noraidija Marijas ideju par viņas došanos uz veikaliem.
- Nu vienu mēs Sintiju arī nevēlētos atstāt. – Kimberlija ierunājas.
Kimberlija un Sintija bija ļoti labi sadraudzējušās. Sintija arī bija paspējusi sadraudzēties ar Adrianu.
- Es arī nevēlos iet. Es varētu pavadīt Sintiju līdz mājam. – Ierunājas kāds no koka puses. Tas bija Toms. Vai tiešām? Vai tiešām Toms vēlas pavadīt Sintiju līdz mājam?
- Cik jauki! – Marta iebakstīja Sintijai sānos. Tā taču bija viņas lielā iespēja!
- Labi. – Sintija samūlsusi murmināja.
- Labī nu tād, Kima, Alekss, Adrian, Martuci! Dodamies! – Marija smaidīdama sacīja.
Sintija un Toms devās uz otru pusi.
- Cik nprotu tevi sauc Sintija? – Toms padzina ilgstošo mulsinošo klusumu un iesāka sarunu.
- Jā. – Sintija atbildēja.
- Es esmu Toms. – Toms sacīja.
- To es zinu. – Sintija jau nedaudz mundrāk atbildēja. Toms tomēr bija uzsācis sarunu ar viņu!
- Cik tev gadu, Sintij?
- 16, tev?
- 17.
Atkal ieilga klusuma brīdis.
Pēkšņi kā jau rudenī bija salijis lietus un tās sasodītās ielas bija slidenas.
Sintija paslidēja un uzgāzās Tomam virsū. Abu sejas bija viena otrai pretī. Toms bija Sintiju noķēris kad tā gāzas tālāk atsitusies pret viņu, ārā lija. Toma mati bija salijuši un skaisti. Sintijas melnajos matos vizēja lietus lāsītes. Sintijas sirds sitās kā negudra. Toms lūkojās viņas acīs. Abu deguni saskārās. Toma galvā vizēja tikai viena doma: „noskūlpsi viņu tu mīkstais cāli !”
Tieši kad Toms to iedomājas, viņš piecēla Sintiju uz kājām un joprojām skatoties viņas acīs sacīja
- Lūdzu , piedod. – Toms nodūris acis sacīja.
Par ko gan te atvainoties? Sinija pie sevis domāja.
- Tev nav par ko atvainoties. – Sintija novilka skatoties uz savām kājam.
- Nu vispār. – Toms skatījas atkal Sintijas acīs.
Viņš pienāca klāt, pavisam tuvu. Sintijas sirds pukstēja cik vien skaļi un ātri spēja. Toms to saklausija viņas sirdspukstus, paskatījas uz vietu no kuras nāca skaņa un smaidija.
- Tava sirds gan dauzās? Kas noticis? – Toms skatoties uz vietu no kuras nāca skaņa pienāca vēl tuvāk. Sintija savā galvā nolamāja sevi, jo sirds sāka sisties vēl straujāk. Līdz pēkšņi, Toms atradās viņai cik tuvu vien iespējams. Un, viņš noskūpstīja Sintiju. Sintija iekrita Toma rokās un paģība.
*****
Sintija pavēra savas acis. Viņa atradās kāda svešā istabā. Sienas bija melnas aplīmētas ar dažādiem emo grupas paklātiem. Istabā dominēja melnā un baltā krāsa. Uz krēsla atradās melni džinsi, un te smaržoja tik patīkami. Pēkšņi istabā kāds klusi iesoļoja. Sintija vēl īsti nespēja saskatīt kas tas bija. Šis cilvēks noliecās par viņu un lūkojās acīs. Tad Sintija visu sāka skaidri saskatīt. Tas bija Toms. Un ši noteikti ir Toma istaba. Tikai kā viņa šeit nokļuva? Viņa gulēja toma gūltā apsegta ar segu.
- Tu paģībi. – Toms sacīja.
- Ak, es gan esmu muļķe. – Sintija pateica skaļi savas domas. Viņa nodūra acis un apētīja apkārti.
- Kur es atrodos?
- Manā istabā. Nezināju kur citur tevi nest.
Toms mani nesa? Sintija ar lielām acīm paskatījas uz Tomu.
- Tu mani nesi?
- Es domāju ka nešana jau nebija nekas liels. Tu esi diezgan viegla.
- Varbūt, Pagaidi!? Cik pūlkstens?! Marta mani nostīs ja neieradīšos diskotēka!
- Vai! piedod! Ir pus septiņi.
- Septiņos sākas diskotēka! – Sintija izlēca no gūltas pārāk strauji kad atkal uzgāzās virsū Tomam.
- Es laikam tevi pievelku. – Toms caur smiekliem palīdzēja Sintijai piecelties.
- Tas nu gan. – Sintija mēģinādama nostāties taisni atbildēja.
- Klau, Piedod... nu piedod par to skūpstu. Tas vienkārši tā sanāca.
- Emm, godīgi. Man patika. – Sintija nosarka.
- Tiešām!? – Toms priecīgs sacīja.
- Jā, Tiešām – Sintija atbildēja.
- Es tevi jau sen esmu ievērojis. – Toms atzinās un nodūra acis.
- Tu esi ļoti skaista. - Toms izrunājot šo teikumu samūlsināja Sintiju cik vien nu spēja.
- Paldies. – Sintija bija nosarkusi kā biete.
- Es tev jau sen vēlos ko teikt, tikai, tā īsti nav sanācis laika.
- Un kas tas būtu?
- Man tu ļoti.. man.. Man.. Man tu..
- Ko? Saki. Man vēl jauzspēj saģērbties.
- Man tu ļoti patīc.
Sintija ātri pagrieza galvu no novērsās no krāmēšana pa somu un pienāca pie Toma kurš bija nosarcis un lūkojās uz savām kurpēm.
- Pierādi! – Sintija izaicināja Tomu.
- Kā? – Toms samūlsis skatījas uz Sintiju.
- Dari to ko tu jau izdarīji! – Sintija cēli teica. Tādu drosmi viņa no sevis nebija gaidījusi. Tāda viņa bija tikai pirms nelaimes gadījuma. Viņai bija sajūta kad viņas kājas atkal ir iespīlētas baleta kurpītēs.
- Noskūpsti mani! – Sintija ar paceltu galvu lūkojās Tomā.
Toms pienāca klāt padarot Sintiju atkal par veco Sintiju.
- Tu to tiešām vēlies?
- Dari to ja vēlies pierādīt to.
Toms pieliecās un piespieda savas lūpas pie Sintijas lūpām.
- Voou, Es tomēr nenoģību. – Sintija sacīja pēc skūpsta.
- Es... es.... – Toms stostijas ar aizvērtām acīm..
- Es tevi mīlu. – Toms sacīja un atvēra acis.
Arī Sintijas acis atvēras.
- Es tevi stiprāk.
- Atkārto.
- Es tevi mīlu. – Sintija sacija lūkodamās Toma acīs.
Iestājās klusums un abi sasmaidījās.
- Bet man tagat būtu vajadzīga tava palīdzība.
- Kāda? – Toms brīnijās.
- Šovakar ir diskotēka un man nav pavadoņa.
- Es nekad nesmu gājis uz diskotēkām. - Toms atzinās.
Sinitija pasmaidīja un paņēma savu somu.
- Vai šajā māja ir arī toalete?
- Jā nāc parādīšu.
Abi gāja pa netīrīto gaiteni uz toleti.
- Tu dzīvo viens? – Sintija interesējās.
- Jā. Man nav vecāku.
- Man nav tēta.
Toms pavēra kādas palēkas durvis atklādams skatu uz sen netīrītu vannas istabu kurā atradās liels spogulis vanna un toletes pods.
- Mana māte nesen nomira, pareizāk, pirms pāris dienām. Tagat esmu viens.
- Ak dievs. – Sintija pagriezās pret runātāju.
- Labi dari kas tev darāms. Es iešu ko atrast uz diskotēku, bet, ko lai uz tādu pasākumu velku?
- Uzvelc džinsus un kādu kreklu. Kā ikdienā, tikai nedaudz stilīgāk un skaistāk.
- Labi. – Toms to sakot aizvēra durvis un devās uz savu istabu.
Sintija izraka savu melno kleitu un jaunās augstpapēžu kurpes.
