Šādu te velotrenažieri pagājušo pavasari atradu garāžā un uzdāvināju Medicīnas vēstures muzejam. Spriežot pēc īpašajām cilpām pie pedāļiem (lai kājas nenosprūk nost) un spidometrā uzrādītā maksimālā iespējamā ātruma, mērķauditorija bijusi lieliskā fiziskā formā. :)
Pats gan brīnījos par šo verķi jo, kaut arī valsts tajā laikā maksimāli veicināja “darbaļaužu masu” sportiskās aktivitātes, tā tomēr bija virzība uz masu sportu, tb nezināju, ka lietoti arī šādi te individuālie formas uzturēšanas anķīni.
Fotogrāfēts ar dārza šļūteni (canon eos 600d slr) tāpēc atvainojos par kvalitāti!
