Šis būs kārtējais no maniem mazajiem pastāstiņiem. Protams, ka tas ir izgudrots un nav patiess(lai gan jāsaka ,ka šis pat ir praktiski uz dokumentāliem faktiem balstīts, ja neskaita to, ka iznākums ir galīgi pretējs pēc kāda laika, bet tas nav tik būtiski) bet vēlētos, lai Jūs to izlasot, kaut mazliet aizdomātos par to, kas Jums ir apkārt, un vai spējat novērtēt otru, kurš Jums blakus.
Ceru, ka patiks, ja ne, tad atvainojos, ka nespēju Jūsu uzmanību un iztēli iedarbināt/iekustināt.
Jauku dienu :)
ar cieņu,
eifelis
Viņa bija jauna, skaista un izglītota sieviete, kuras dzīve bija pašā plaukumā. Viņas dzīvē viss bija kārtīgi sakārtots pa plauktiņiem. Viņa zināja, kad jāsāk, un kad jābeidz darbs, kad jāiet ēst, un kad jāiet gulēt, lai viss būtu, kā pēc plāna. Viss bija tik labi sakārtots, ka viņa nekad nebija tā, kura kavētu tikšanos. Arī sastrēgumi parasti tika ierēķināti. Tik punktuālu un pedantisku būtni atrast būtu ļoti grūti.
Viiņš - stalts, vidējas miesasbūves jaunieties, ar zaļām acīm, un kastanbrūniem matiem, kas vienmēr bija izpūruši, bet sievietēm tas patika, jo tādā veidā viņš ieturēja savu tēlu. Kaut arī viņam bija krietni pāri 20, sirdī viņš jutās gluži kā tīnis. Visi ceļi vaļā, un okeāns līdz ceļiem. Viņam likās, ka viss, ko viņš iesāks, un kam pieķersies pats no sevis tiks pabeigts, un darbi raiti tiks izpildīti. Viņam neeksistēja lietas, kuras viņš nespētu izpildīt. Bija gan tādas lietas, ko viņš nesaprata, bet ja viņam uzticēja kādu darbu, kur viņš neko nezināja, to nekad neatzina...pieņēma izaicinājumu, un pēc tam ar citu cilvēku palīdzību atrisināja problēmu.
Kopā viņi bija nešķirami. No malas izskatījās, ka nekad tāds pāris nevarētu nodzīvot kaut pāris dienas. Cilvēki redzot, šo savādo pāri vienmēr atskatījās. Un nejau tāpēc, ka viņu raksturi bija tik dažādi(to jau tāpat nevarēja nezinātājs no malas pateikt) bet tapēc, ka viņa augumā bija īsa, bet savukārt viņš bija stipri virs vidējā vīrieša auguma. Daudzi cilvēki parasti jautāja, vai viņš gadījumā nav basketbolists. Un tie jautājumi viņam jau bija tiktāl apnikuši, ka vairs uz tiem neatbildēja, vienkārši skatījās jautātājam acīs un stulbi smaidīja!
Bet par to nav šis stāsts. Stāsts ir par to, ka viņi viens otru ļoti mīl, un ir nešķirami. Man personīgi skauž, ka var būt tik nešķirams, un saskanīgs pāris.
