Tikai neliels ieskats. Nepaspeeju sarakstīt jauno daļu. Apsolu, ka rīt mēģināšu uzrakstīt :)
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Fenikss-1/686099
2.
Skrēja gadi. Meitenes un mātes attiecības saruka. Māte sāka dzert, bet audžutēvs atļāvās pacelt roku pret meiteni un viņas māti. Tomēr šī diena Rūtai nevarēja būt vēl labāka.
„Es zvēru pie Dieva, ka tu nekad man neesi bijusi vajadzīga! Tikai lieka atmiņa no tā idiota. Es nevēlos tevi šeit redzēt! Pazūdi!” un straujš rokas cirtiens pret manu seju. Valdīdama asaras, pagrūdu stāvu, kas ļengani nokrita zemē.
„Dzert mazāk vajag!” uzkliedzu uz savu māti.
„Gribu dzeru, gribu nedzeru! Pazūdi sīkā!” satvērusi mani aiz matiem, viņa izgrūda pa durvīm ārā.
Es nokritu uz cietā, cementētā ceļa. Aizcirtusi durvis man deguna priekšā, es sadzirdēju klikšķi, kas liecināja, ka vēl vienu nakti es palieku bez savām mantām un siltās gultas. Uzvilkusi kapuci pār galvu, devos uz turieni, kurp vienmēr mīlēju būt. Lēnām, man aiz muguras palika manas mājas. Nonākusi līdz mazliet noplukušajai mājai, es pie tās piezvanīju. Durvis atvēra sieviete, kuras sirmiem mati krita acīs.
„Sveika. Uz cik ilgu laiku šoreiz?” vecmamma laipni jautāja. Ienākusi iekšā, es apsvēru domas.
„Uz pāris dienām. Līdz atbrauks Toms. Tad mamma pārstās dzert...” es pateicu, mazliet nodrebinādamies par domu, ka Toms būs atpakaļ.
„Meitēn, tu pati zini, ka ilgi nevarēsi šeit nākt. Es tev saku, ejam uz policiju. Abus aizliks aiz restēm.” Vecmammas rūpes man vienmēr šķita mīļas, tomēr tagad tas mani kaitināja. Es zinu, ka rīkojos nepareizi, ka neziņoju policijai. Bet ko man teikt? Mani izvaro audžutēvs, un māte mani sit. Protams, tas būtu pareizi, bet kur es ietu? Man nav kurp iet. Vecmamma nespēj mani uzturēt ar savu vienu vienīgo pensiju.
Es papurināju galvu, ka es neko nevēlos darīt. Vecmamma grasījās, ko vēl teikt, kad es pateicu skaļi „Nē!”. Viņa paraustīja plecus.
„Meitēn, nāc ēst. Tad iesim gulēt,” padevusies manai spītībai, es sekoju viņa uz virtuvi. Es zināju, ka virtuvē viņa mani centīsies atkal pielauzt. Iekšēji es sagatavoju savu dūšu, gaidāmajām sarunām virtuve....
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Fenikss-2/686394
