Lūk arī sestā daļiņa!
Kautkur tuvu vakaram būs arī septītā!^_^
-Jā?-
-Esi stingra un nepadodies.-
Viņš uzsmaidīja , akdievs viņa apburošais smaids! Es vienkārši kūstu ,
-Protams.-
Uzsmaidīju un devos prom , izgāju jau no parka un gāju pa taisno mājās.
Lūk , nonācu mājās , attaisīju durvis un aizgāju uzreiz pārģērbties , kamēr ģērbos sāka zvanīt telefons , aši izņēmu viņu no somas un cerēju ka tas būs Reinis , bet nē , zvanītājs bija Edis
-Evelīn , es nāku , ja?-
-Var lūdzu visu to pārcelt uz rītdienu?-
-Kāpēc? Tev kāds ciemos ir? Tavs puisis?-
-Nē , es vienkārši noguru un negribas lai kāds nāk ciemos.-
-Labi , tad jau rīt.-
-Aha , tu tikai pazvani un pabrīdini.-
-Protams..-
Pametu sarunu un aizmetu telefonu uz gultu , aizgāju līdz virtuvei , ustaisīju siera sviestmaizītes un zaļo tēju , jau grasījos iet uz viesistabu , bet kāds zvanīja pie durvīm.
Atvēru durvis , neviena nebija , tikai ko es pamaniju , bija uz zemes skaista kastīte , protams es apstulbu un paņēmu to kastīti. Atvēru to mājās un tur bija tā kaklarota kuru es ļoti gribēju , īsti nesaprotu kas man to varēja uzdāvināt , nekādas zīmītes te nebija , man domās tikai bija , ka kāds mani spiego..
Uzvilku sev uz kakla un priecājos , bet būs arī jauzzin kas man to uzdāvināja un kurš idiots varētu man tādu dārgu dāvanu nopirkt un pat neatzīties ka viņš to uzdāvināja..
Ak , domās tikai bija vai Reinis vai arī Edis , aij , gan jau rīt uzzināšu.
Paņēmu savu tēju un sviestmaizītes un aizgāju līdz viesistabai , ieslēdzu savu mīļāko kanālu un skatījos visādas filmas. Jau pulkstens desmit pāri , izlēmu aiziet gulēt.
Beidzot iekārtojos gultā , bet nu , nevarēju nekā aizmigt , domāju tikai par to kaklarotu , izņēmu no sava kakla un vēroju viņu , akdievs viņa ir tik skaista un no zelta.
***
Sāka zvanīt modinātājs , tā negribējās celties , bet nu , kā es vakar vispār aizmigu , kur mana kaklarota? Sāku meklēt un atradu viņu uz grīdas , ak , es....
Uzvilku viņu un devos pie skapīša , uzviku mājas drēbes un aizgāju līdz vannasistabai, ko vispirms izdarīju , paskatījos spogulī , kā vienmēr es no rītiem izskatos pēc ispūruša pundura , izķemmēju matus , istīriju zobus un izmazgāju zobus , jūtos tik tīra un aizgāju līdz virutevi , uzcepu sev olas un ielēju sev pienu glāze , kārtīgi paēdu un nomazgāju traukus , šodien dienā plānoju sakārtot beidzot māju , jo Edis vakarā atnšks un pašai nav ērti dzīvot nekārtībā.
Zvans pie durvīm..
Atvēru durvis un tur stāvēja vīrietis ar melnu uzvalku.
-Labrīt?-
-Labrīt , jūs esat Evelīna Rasa , kurai nesen māte nomira?-
-Jā , es esmu Evelīna Rasa...-
-Viena dzīvojat ja?-
-Jā...-
-Man ļoti žēl , ka viss tā notika.-
-Dzīve daudz kas gadās..Nevienam neveicas..-
-Jūs nekur nestrādājat ja?-
-Nestrādāju , es tikai mācos ģimnāzijā , 10.klasē..-
-Piedodiet bet jūs nevarat dzīvot viena , jums būs pamāte.-
Es tiešām biju šokā , es negribu dzīvot ar kādu pamāti , akdievs , par ko man tas?
-Labi...-
-Jūs nevarat atteikties , jo mēs jau jums atradām un jau rīt sāks pie jums dzīvot.-
-Labi...-
-Uzredzēšanos.-
-Uzredzēšanos.-
Parādiju mēli kad viņš pagriezās , ātri aizvēru durvis , akdievs manā mājā , dzīvos kāda pamāte , mana jaunā mamma..Ak , kāpēc man nav tantes vai onkuļi , dzīvotu pie viņiem..Es ģimenē biju vienīgais bērns un tēvs aizgāja no ģimenes kad man bija tikai 3 gadiņi.
