Nu reku arī piektā daļiņa!
Stāvēju pie spoguļa un pozēju , ka izskatījos , aizgāju pēc savas somiņas , iebāzu telefonu un maku.Paņēmu savu vieglo jaciņu kura piestāv pie kleitas un aizgāju gaidīt Reini.Tā nu , beidzot , sagaidīju Reini.
-Sveika.-
-Sveiks.-
-Satriecoši izskaties.- Viņš smaidīja un skatijās uz manīm , es arī smaidīju un pateicos draugam.
-Aiziesim līdz parkam?-
-Labi.- Pasmaidīju un devāmies uz parka pusi.Protams vakars bija silts , bet nu , slikti ka viss bija slapjš , jo dienā lija lietus.
Šo visu ceļu mēs runājām par mūsu dzīvi.Visu ceļu mēs tikai smaidījām un skatījāmies uz ielu un uz viens otra.Nonācām līdz parkam.
-Labi , es tevi pasaucu laukā , dēļ...-
Viņš pārtrauca un skatījās man aizmugurē kas tur stāv vai iet , es stāvēju sastingusi un skatījos uz Reiņa.
-Kas tur ir?- Čukstus jautāju un nekustējos.
-Nekas , nekas..-
-Saki!Ko tad tu lūrēji tur?-
Es beidzot saņēmos un pagriezos , patiešām tur nekā nebija , tikai cilvēki gāja garām un viss.
-Labi,aizmirstam.- Pagriezos pret Reiņa un skatījos uz viņa skatienu.
-Es zinu , ka tava māte nomira , tāpēc tu vari dzīvot pie manīm , ja protams gribi.-
-Es..es vēl nezinu , es vēl neizdomāju , kā tālāk dzīvošu.-
-Nē , nē , tā ir tava dzīve , tu dzīvo kā gribi , vienkārši...-
-Labi , dzīvošu pie tevīm.-
Ar smaidu sejā sacīju un apskāvu viņu , viņa spēcīgās rokas apņēma manu vidukli , bet es viņu aiz kakla , tā mes stāvējām kādas 2 minutes , tad atrāvos.
-Prieks ka dzīvosi pie manīm.-
-Jā , tas jā...-
-Nu tad , šodien kravāsi mantas?-
-Nē , es rīt..-
Es tiešām negribēju pie viņa dzīvot , jo tad es dzīvošu kopā ar viņa māti un ar viņa brāli...
-Labi tad , gulēsi manā istaba ar mani.-
-Haha , jā...-
Es tikai skatījos uz zemi un sacīju tik zemā balsī...
-Tu negribi pie manīm dzīvot?-
-Gribu , protams ka gribu.- Meloju..
-Labi tad , pavadīšu līdz mājām tevi.-
-Nē , es pati aiziešu..-
-Nu nē , es tevi pavadīšu.-
-Nē un punkts.- Es jau pacēlu balsi un aizgāju.
-Evelīn pagaidi.-
Viņš paņēma manas rokas un skatījas manās acīs.
-Es redzu ka negribi pie manīm dzīvot , nemelo man , lūdzu.-
-Jā es negribu pie tevīm dzīvot , es negribu dzīvot ar tavu māti un brāli un mēs dzīvosim kā draugi vai? Mēs neesam ne māsa ar brāli , neesam kopa un tā.-
-Jā es to saprotu..Vienkārši , tu man patīc un es domaju tā mēs vairāk satuvināsimies un es būšu tev blakām.-
Jūtu ka sārtums parādās uz maniem vaigiem , es tikai blenžu uz viņa , nezināju ko viņam teikt..Man viņš arī ļoti patika.
-Evelīn.- Kāds no aizmugures mani sauca , izklausījas pec Edisa.Pagriezos un tiešām , tur stāvēja Edis un smaidīja.
-Ko tev vajag , idiot.-Atrāvos no Reiņa rokām un skatījos uz Edisa ar niknu skatienu.
-Piedod ka tā iznaca.-
-Ko?Tu galīgi debīls esi?Par to ka tu mani mēģināji nogalināt un ienesi kāda mājā , vēl piekāvi Žanu , gribi lai piedodu?-
-Evelīn.- Viņš smējās itkā es pastāstiju kautko smieklīgu.
-Ko rēc?-Biju tik nikna , ka nesavaldīju sevi un iesitu viņam kārtibu pļauku.
-Nu par to pļauku jau tiešam esmu pelnījis par to ka tevi noskūpstiju.-
-Aizveries idiot..-
Man bija tik neerti ka Reinis klausījās un visu redzēja.
-Evelīn mums jaaiziet divatā jāparunā , es tev visu paskaidrošu par to visu.- Viņš smaidīja un lūrēja uz manīm.
-Kas vispār viņš tāds?- Edis ar pirkstu rādija uz Reiņa , es tikai nikni uz viņa skatījos un neko neatbildeju.
-Viņas puisis.-Reinis tik iztēloši pateica , itkā patiešām viņs ir mans puisis , es biju šokēta , es uz viņa paskatījos un viņš man piemiedza ar aci.
-Vecīt piedod , ka noskūpstīju tavu meiteni.-
-Nekas jau , dabūji jau pļauku no viņas.-
Reinis mani pievilka sev klāt un apskāva mani no muguras , atkal jūtu ka man sārtums uz vaigiem parādas.Man tauriņi vēderā sāka dejot , es iemīlējos Reiņā...
-Evelīn , šodien pie tevīm ienākšu un visu izskaidrošu.-
-Labi..-
Skatījos kā Edis pagriezās un aiziet prom , es īsti nesaprotu ko viņš grib man tur skaidrot , nu labi , uzzināšu drīz.
-Reini , kas tas tikko bija ka esi mans puisis?-
-Es vienkārši domāju , lai viņš zin ka tev ir puisis un nelien pie tevīm , jo redzu ka tev viņš nepatīk un riebjas.-
-Tas jau jā...-
-Lai domā ka esam kopā , bet istenība nebūsim...-
-Jā , protams..-
-Jā..-
-Labi , es došos prom.-
-Pagaidi.-
Es pagriezos pret Reini un viņš skatījās uz manīm tik nopietni ka man pat bail palika.
-Evelīn.-
VAI IR KĀDS LASĪTĀJS , KURŠ LASA ŠO STĀSTU?
