Sveiki es izlēmu atkal rakstīt stāstu..
Tad te nu jau būs...Cerams patiks
''Sveika mīļā dienasgrāmata..
Šodien es uzzināju , ka mani nogalinās , bet es nevienam to neteikšu ,jo es negribu lai visi uztraucas par mani...Es nezinu ar ko dzīvos Evelīna...''
03.07.2013 03:33
Mana māte zināja ka vinņ nogalinās , bet man to nepateica , viņa zināja ka es palikšu viena? Šajā dzīvē , pavisam viena?
Mana māte jau nebija tā jaukā pret mani un neuztraucās par mani , bet te dienasgrāmatā , uzrakstija , ka itkā uztraucās ar ko es tālāk dzīvošu..
VELNS!!! Es taču tagad viena dzīvošu šajā dzīvē , man nav ne tēva , ne paziņas un arī brāļi un māsas nav.
Es ienīstu manu dzīvi , ienīstu , ienīstu , ienīstu.
Es sāku raudāt un situ ar kulaku pret sienu tik stipri , cik varēju.
- Eu , eu , skuķe nomierinies.- Žana iedrāzās mammas istabā un uztrauktā balsī mani mierināja. Es pārstāju sist , jo patiešam ļoti sāpēja , man jau asinis tecēja , es pagrūdu Žanu no durvīm malā un aizskrēju ātri uz vannas istabas pēc bintes.
Es izņēmu no skapīša binti un to sasēju uz sava kulaka.Man tik ļoti sāpēja , es gribēju sākt raudāt dēļ sāpēm , bet es to pacietu.Es sadzirdēju kā Žana aiztaisīja durvis pēc sevim , viņa izgāja no mājām un kautkur aizgāja.Es nebūšu kā astīte un neskriešu viņai pakaļ , lai viņa iet kur grib , laikam jau dusmojas uz manīm , jo ignorēju savu draudzeni , bet viņa jau mani gribēja nomierināt...Tas ir slikti no manas puses , bet man jau vienalga. Man tagad jādomā kā man dzīvot tālāk.Es aizgāju līdz savai istabai un iekritu manā saklātā gultā un ātri aizmigu.
***
Pamodos 6 no rīta , ko vispirms izdarīju , sāku meklēt manu telefonu.Beidzot jau atradu un ieslēdzu viņu , nav nevienas isziņas un zvana. Laikam jau neesmu nevienam vajadzīga..Es telefonu iebāzu zem spilvena un aizgāju ģērbties.Izņēmu no skapīša šortus un topiņu , kā mājas apģerbs un aizgāju līdz virtuvei.Ustaisīju sev olas un zaļo teju , ļoti labi un garšīgi paēdu.
Pēc 3 stundām izlēmu aiziet līdz veikaliņam , mājās bija diezgan garlaicīgi. Pārģerbos vasarīgā apģērbā un jau izgāju no mājām un pamanīju , ka līst lietus. Protams sapsihojos un aizgāju līdz lietussargam.Domāju ka būs silta dieniņa un jauks laiks , tomēr kļūdijos , vislaik viss iet greizi kā nedomāju...Aizgāju līdz veikaliņam nopirku biešu salātus un gardumiņus.
Iesprūdu kā vienmēr aksesuāru nodaļā un skatiījos sev kaklarotas , jo tiešām es ļoti gribēju sev kādu jaunu , skaistu kaklarotu. Atradu kādu skaistu kaklarotu no zelta ar īstiem dimantiem , paskatījos uz cenu. AKDIEVS !!! Tik dārgi , ja es nopirkšu , man nebūs nauda uz 1 nedēļu.Es tā skatījos uz to kaklarotu un negribot aizgāju no tās nodaļas. Izgāju no veikaliņa un devos mājās nolikt produktus.
-Evelīn.- Kāds no aizmugures mani sauca , es pagriezos un tur skrēja Reinis ar smaidu sejā un māja man ar roku.Es sāku smaidīt kā lose un jutu ka man sārtums uz vaigiem parādas.
-Sveiks.-
-Sveika , es ko gribeju , aiziesi ar mani pastaigāties vakarā? Man ir tāda informācija..-
-Protams ka aiziešu , ceru patīkama informācija.-
-Protams , ka patīkama.-
Mes tikai smaidijām visu ceļu un runājām , es uzzinaju ka viņš mācīsies manā skolā , 12 klasē , bet es 10 klasē. Viņš ir tik simpātisks...Kā man patīk viņa satriecošais smaids uz sejas un viņa raksturs , arī humorizjūta.
Nonācām līdz manām mājām.
-Labi , es jau došos.-
-Labi , līdz vakaram.-
Mes atvadījāmies un es iegāju mājā , noliku produktus virtuvē. Ātri ķēros pie mana skapja , skatījos ko vilkšu uz vakaru , ja ir tāda jauka informācija , tad jau vilkšu kādu vasarīgu , spožu kleitu.Pieskatīju sev neon zalļ kleitu un baltas laiviņas.Ustaisīšu copi un uzvilkšu manu balto stīpiņu lai piestāv manam stilam.
