Man nekad nav patikušas drāmas. Nevar teikt, ka es no tām speciāli izvairītos, drīzāk es uztveru mierīgi lietas, kuras citi mēdz pārvērst nevajadzīgā drāmā. Tāpēc strīds ar Annu nespēja izsist mani no manas ikdienas.
Nolēmu savu enerģiju veltīt jaunā gada mērķu realizēšanai. Uzsāku sarunas ar būvnieku brigādi, ar kuru sadarbojāmies viena onkuļa dzīvokļa remonta laikā. Sarunājām janvāra vidū aizbraukt uz vecāku vasarnīcu, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt tur remontu. Jo vairāk par to domāju, jo vairāk saprotu, ka vēlos ātrāk šo lietu uzsākt. Protams, primārais ir radīt vecākiem jauku pārsteigumu, tomēr uz šo projektu raugos, kā uz pieredzes iegūšanu turpmākajiem projektiem, ar kuriem plānoju gūt arī ienākumus.
Visu manu nedēļu neaizņēma komunikāciju ar celtniekiem vien. Kamēr pēc strīda ar Annu viņa man nebija atbildējusi jau 2 dienas, es turpināju čatot ar Natāliju. It kā neitrāli, un tikai ar vieglu flirta piesitienu, tomēr es labi apzinājos uz kurieni tas velk. Tomēr sevi pārliecināju, ka tas pagaidām ir tikai čats. Tā kā Anna pie manis bija atstājusi vairākas savas mantas, es viņai uzrakstīju, ko man ar tām darīt. Diezgan agresīvā tonī viņa atbildēja, ka varu ar tām darīt ko gribu, viņai vienalga. Labi, es sakrāmēju visas Annas mantas vienā kastē un noliku to uz skapja augšas. Kopš jaunā gada bija pagājušas vairākas dienas, un vairākas dienas es nebiju “dzīvajā” ticies ar nevienu cilvēku, izņemot Rimi pārdevējas un Bolt kurjerus. Man sāka pietrūkt fiziskā kontakta ar reālu cilvēku. Spriežot pēc Annas uzvedības, es nopratu, ka starp mums viss ir cauri, pat tā vēl pa īstam nesākoties. Žēl, bet dzīve ar to nebeidzas. Es aizvien vairāk domāju par Natāliju. Mums ar viņu forši saskan gan humora izjūta, gan sarunas veidojas dabiski, gan arī gultā ar viņu nav garlaicīgi (lai neteiktu vairāk). Kāpēc es no viņas tā izvairos? Pārliecināju sevi, ka nav nekādu iemeslu, lai ar viņu netiktos un uzrakstīju ziņu ar aicinājumu kopīgi pavakariņot. Natālija bez ilgas domāšanas piekrita randiņam, un uzaicināja vakarā atbraukt pie viņas. Būšot pagatavojusi vakariņas, man tikai jāatvedot vīns un deserts.
Aizbraucu uz veikalu pēc vīna un kāda salduma. Kamēr izvēlējos vīnu, saņēmu ziņu no Annas. Viņa rakstīja, lai tomēr nemetu viņas mantas laukā, ka kādu dienu nedēļas laikā, viņa tām labprāt atbrauktu pakaļ. Fakts, ka viņa grib atbraukt pakaļ mantām, nevis atbraukt satikt mani, man norādīja, ka viss starp mums ir cauri. Atbildēju viņai, lai dod iepriekš ziņu, kad viņa plāno pēc mantām ierasties, un devos izvēlēties siera kūku randiņam ar Natāliju.
Ierados pie Natālijas. Viņa atvēra durvis ģērbusies seksīgā, melnā pieguļošā kleitā un no dekoltē zonas rēgojās sarkanas mežģīnes. Godīgi patiekšu, es uzreiz gribēju noraut visas viņas drēbes un iegūt viņu šeit un tagad, un man likās, ka viņai pret to nebūtu nekādu iebildumu. Tomēr Natālija bija kārtīgi piestrādājusi pie romantiskas atmosfēras, bija pagatavojot vakariņās vienu no maniem mīļākajiem ēdieniem, lazanju. Es nevaru atcerēties, ka es viņai biju teicis, ka man ļoti garšo lazanja. Vai tiešām viņa lasa manas domas? Nolēmu turēt sevi rokās, un neķerties uzreiz klāt fiziskajām aktivitātēm. Sākumā mēs tikai paēdām un runājām par pagājušo gadu, un jaunā gada prognozēm. Varēja just, ka starp mums ir seksuāla spriedze, un jau no pašas pirmās minūtes, mēs abi zinājām ar ko šis vakars beigsies. Skatījos uz viņas izteiksmīgo dekoltē un zināju, ka, pat ja gribētu atturēties, nespētu šajā situācija vairs sevi ierobežot. Daļa no manis vēlējās atsegt viņas drēbes, ieķerties dupsī un izbaudīt viņas augumu. Man vajadzēja nedaudz pamelot, par to kā es sagaidīju jauno gadu, es negribēju stāstīt Natālijai par Annu, saprotamu iemeslu dēļ. Pēc lazanjas, ķērāmies klāt desertam. Pēc paēšanas, Natālija piedāvāja pārcelties uz dīvānu. Mēs abi pasmaidījām, saprotot kas sekos tālāk, bet neko skaļi neteicām. Natālija uzlika kaut kādu fona mūzikas kanālu TV, kamēr es apsēdos dīvānā. Atmosfēra diktēja savus noteikumus, un tiklīdz Natālija apsēdās man blakus, mēs sākām skupstītes. Šoreiz nebija garas priekšspēles, maigu glāstu vai romantisku vārdu, mēs praktiski norāvām drēbes viens no otra un pāris sekunžu laikā jau bijām pilnīgi kaili. Uz brīdi es samulsu, iedomājos, vai Annas nagu rētas vēl nerotā manu muguru. Man likās, ka tām būtu vajadzējis būt jau pazudušām, tomēr es nebiju par to drošs, tāpēc visu turpmāko mūsu piedzīvojumu es centos nepagriezties ar muguru pret Natāliju. Kad bijām beiguši, tā arī es devos uz vannas istabu, atkāpjoties un skatoties uz Natāliju. Viņa noteikti domāja, ka es esmu baigais romantiķis, kurš nevar pat līdz vannas istabai aiziet nenoraujot skatu no viņas, kamēr īsto iemeslu es viņai protams neatklāju. Vannas istabas spogulī secināju, ka Annas nagu nospiedumi jau ir zuduši, tāpēc varēju atslābt Natālijas priekšā. Sanāca diezgan neveikli, bet šķiet Natālija neko jocīgu manā uzvedībā nepamanīja. Viņa izteica, ka labprāt gribētu lai es šoreiz palieku pa nakti un nebraucu prom, es piekritu. Šoreiz es pat tā gribēju.
Pamodies no rīta Natālijas gultā, es aizdomājos, ka iepriekšējais vakars ir bijis ļoti patīkams, un nolēmu, ka neskriešu uzreiz prom no Natālijas, bet došu mums abiem iespēju paskatīties, vai šis var izvērsties par kaut ko nopietnāku. Kad viņa pamodās, es noskaidroju, ka viņai arī nav šajās dienās lielu plānu, tāpēc nolēmām dienu pavadīt kopā.
Tajā dienā neko nopietnu nedarījām. Pa dienu izgājām pastaigā svaigā gaisā, runājāmies par visādām nenopietnām tēmām. Es viņai izstāstīju par savu plānu izremontēt vecāku vasarnīcu, un pēc tam iegādāties neremontētu īpašumu lai to savestu kārtībā. Izrādās viņu ļoti interesē interjera dizains, tāpēc Natālija piedāvāja palīdzēt šajā jomā. Neitrāli atbildēju, ka parunāsim kad nāks tuvāk tās lietas, pagaidām nebiju gatavs vēl ar viņu sasaistīties arī profesionālajā ziņā. Vēl aizvien viņa bija mana onkuļa drauga meita, nebiju pārliecināts vai tas neradīs kādu nevajadzīgu saspīlējumu manās attiecībās ar onkuli.
Pēc pastaigas atgriezāmies manā vecajā dzīvoklī, pasūtījām picu un pavadījām vēl vienu slinku dienu un kaislīgu nakti kopā.
Pamodos jau otro dienu pēc kārtas pie Natālijas, un paskatoties telefonā atklāju īsziņu no Annas. Viņa prasīja vai var atbraukt pie manis, paņemt mantas, un izrunāt lietas. Pateicu Natālijai, ka man jādodas tikties ar vecāku vasarnīcas būvniekiem, tāpēc laiks doties. Nejutos labi melojot viņai, bet taisnību gluži nevarēju stāstīt.
Ierados mājās, un pēc pusstundas klāt bija Anna. Es piedāvāju viņai palikt uz tēju, un viņa piekrita. Anna noģērba savas ziemas drēbes un izskatījās tiiik iekārojama, bet es neko neteicu. Man par patīkamu pārsteigumu, Anna sāka ar atvainošanos. Viņa paskaidroja, ka viņai arī šis ir nervozs laiks. Tas, ka viņa nevarēja uztaisīt lielu ballīti uz savu dzimšanas dienu un tas, ka sporta zāles ir ciet, ir uzdevis viņai pa nerviem. Anna no tiesas atvainojās, ka tas strīds ir viņas vaina, un vai mēs varam to aizmirst. Tad viņa iesēdās man klēpī un koķetīgi paziņoja, ka vēlas, lai viņas mantas vēl paliek te kādu laiku. Viņa mani noskūpstīja un es sapratu, ka kaut kādu iemeslu dēļ, Annu es gribu vairāk, ka jebkuru citu meiteni, arī Natāliju. Anna palika pie manis pa nakti, un starp mums viss bija gluži kā līdz strīdam.
Man bija divejādas sajūtas par šo situāciju.... turpinājums - https://mistersx.com/es-sameloju-lai-atkal-satiktu-annu/?utm_source=spoki&utm_medium=post
