*Pēc mēneša *
Kā jau parasti bija kārtējais vakars pēc darba , es atnācu mājās pārğērbos paēdu un devos uz istabu.
Apgulos gultā un sāku domāt par to ,ka man vajadzētu aiziet un nopirkt sev jaunas drēbes un pastaigāt pa veikaliem. Sataisijos un devos ar mašīnu uz tuvāko lielveikalu, sapirkos daudz dažādas drēbes,gan arī šo to no kosmētikas,tad aizgāju uz lielveikala higēnisko preču nodalījumu es ieraudzīju visas meitenīgās lietas paketes,tamponus un tad pār mani nāca apskaidrība , man kavējās tās dienas jau mēnesi.
Mans cikls jau ir nostabilizējies un man nekad pa šiem visiem gadiem līdz šim tā vel nav gadijies,parasti man tās dienas ir regulāras un nekad nav kavējušās,neskaitot pusaudžu gadus.
Kad biju sapirkusies visu ko vēlējos aizbraucu mājās un sāku domāt,vai man vajadzētu aiziet pie ārsta,ginekologa?
Man īpaši negribās iet pie ārsta,tad es atcerējos par savu draudzeni un darba kolēği Lillitu,viņas mamma ir pieredzējuši visās šajās lietās,jo kādreiz pati strādāja par ārstu.
Es piezvanīju draudzenei un uzsāku sarunu.
ES : čau, man tev ir nopietns jautājums . Man nekad ne reizi mūžā izņemot tīņa gadus nav bijis tā,ka man kavētos tās dienas,vienmēr ir bijušas regulāras,vai man vajadzētu uztraukties?Piedod par tik muļķīgu jautājumu vienkārši esmu mazliet apjukusi.
Lillita: Nu tad viss skaidrs!
Es: Kas viss skaidrs?- Es biju apjukusi.
Lillita : Tev vajadzētu iegādāties grūtniecības testu.
Es: Ak muļķe kā es neiedomājos.
* Tā mēs parunājām un tad pabeidzām sarunu*
Es atkal ar mašīnu ātri aizbraucu uz aptieku un iegādājos grūtniecības testu. Tad atbraucu mājās,un pārbaudīju to.
Grūtniecības tests bija pozitīvs.Es biju šokā,pārliecības pēc pārbaudīju ar vēl 3 grūtniecības testiem tie visi bija pozitīvi. Es esmu stāvoklī. Es sāku smaidīt un no sajūsmas mana sirds sāka pukstēt straujāk.Es apgulos gultā un sāku sapņot kāda būs mana dzīve,ka tajā ieradīsies mazais brīnumiņš.
Negaidīti mani no pārdomam izrāva Eduards,viņš ienāca pa guļamistabas durvīm sasveicinājās un noskūpstīja mani un apgūlās man blakus.
Pie sevis domāju,kā,lai viņam to pasaku. Vienkārši pateikšu un viss. Diez kāda būs viņa reakcija?
Es : Eduard,mīļais man tev kas jāsaka.
Eduards : Kas? -Eduars bija nopietni gatavs klausīties.
Es : Es esmu stāvoklī. Mums būs ģimenes pieaugums .- Es smaidot sacīju un ar nelielām bailēm gaidīju Eduarda reakciju.
Eduards sāka smaidīt viņš stipri apķēra mani un noskūpstīja un sacīja : Enij mums būs bērniņš,mums būs mazs brīnumiņš nespēju sagaidīt,ka viņš nāks pasaulē un es varēšu viņu lolot un lutināt - viņš sacīja un noskūpstīja manu vēderu.
Tā mēs abi gulējam viens otram blakus un runājām kāda būs mūsu dzīve ar mazo brīnumiņu , līdz aizmigām ar laimes asarām acīs.
