http://spoki.tvnet.lv/literatura/Engelis-bez-sparniem-4/716112
Bars and Melody - Hopeful visu laiku skanēja ;D
4.jūnījs.
,,Čaviņa, tu šajā pilsētā esi jauniņā? Vakar nesanāca tā pa īstam iepazīties!"Leonardo, pieskrējis man klāt, noteica.
,,Kā jau vakar teicu, mani sauc Vanesa, un man ir 23gadi. Tici man, tu mani pazīsti, tikai esi pa stulbu, lai atcerētos!"noteicu un lepni pagāju puisim garām.
Iegāju veikalā un piegāju pie salduma plaukta.
,,Au!"iespiedzos, kad man kāds uzbrauca uz kājas ar iepirkuma ratiņiem.
,,Oj, piedod, es netīšām!"puisis noteica.
,,Jā.. Kā tad.."minstinoties noteicu, kad uzlūkoju puisi.
Manī viss sāka trīcēt un iepirkumu groziņš izlidoja no manas rokas. Mana galva sagriezās un es nokritu uz flīžu virsmas kà mirusi.
Puisis notupās ceļos, un tas man kaut kā lika atgūties.
Es piecēlos kājās un manas acis piepildījās ar asarām. Paskatījos uz meitenīti, kura stāvēja aiz Zaka, pavisam nobijusies.
Noslaucīju asaras un aizskrēju prom.
Izskrēju no veikala un sagruvu uz tā trepēm.
Sēdēju uz kāpnēm un pār maniem vaigiem bira asaru jūra.
,,Kā viņi var būt dzīvi?"jautāju pati sev.
Pie manis pienāca maza meitenīte, ieskatījos viņā un sapratu, ka tā ir mana meitiņa - Džeida.
Noslaucīju asaras un silti uzsmaidīju viņai.
,,Kur tavs tētis?"vaicāju.
,,Tur!"viņa ar savu roku norādīja uz ieejas durvīm.
Paskatījos uz puisi un visas iekšas manī apgriezās.
Piecēlos kājās un devos prom.
Mani sarkanie mati vējā plīvoja vien, bet platā meiciņa izrādīja visiem to, ka esmu kaulu kambaris, dēļ vēja, kas pūta man tieši sejā.
Papurināju maiku un devos tālāk pa šaurajām ieliņām.
Aizķēros aiz koka zara un...
,,Noķēru!"Zaks, mani satvēris, noteica.
Uzsmaidīju puisim un uzreiz izrāvos no puiša.
,,Tevi mājās gaida meitene vai sieva.."noteicu un aizliku matus aiz ausīm.
,,Nē, mani mājās neviens negaida, jau četrus gadus. Man ir tikai mana meitiņa!"viņš noteica un paņēma klēpī Džeidu.
,,Kā?"stulbi vaicāju.
,,Mana mīļotā tā arī neatgriezās!"viņš noteica un norija kamolu, kurš bija uzradies.
,,Piedod!"atvainojos, ne tikai par to, ka sāpināju, bet arī par to, ka viņš nezin kas esmu, laikam.
,,Viss labi, agri vai vēlu būs jātiek tam pāri!"viņš pasmaidīja.
,,Zaks!"viņš pasniedza man roku.
,,Vanesa!"trīcot noteica un paņēmu viņa roku savā.
Parāvu viņu pie sevis un noskūpstīju, jo nenoturējos.
,,Idiote!"nodomāju, bet neatrāvos no puiša.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Engelis-bez-sparniem-6/716847
