Elpa. ~11~0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elpa-10/729658




~ ~ ~



- Tātad, vai es saprotu pareizi? - Melvins jau vairākas reizes atkārto. - Stellai ir dota dīvaina dāvana, kas pieskaroties ļauj redzēt cilvēka nozīmīgāko dzīves mirkli? -

- Jā, bet šādas spējas mēdz piemist tikai dažiem iedzimtajiem vampīriem. Strigoi tas ir neraksturīgi. - stingri lūkodamās iedomātā punktā uz melnās sienas, Adena domīgi nosaka. - Ja vien tev, Stella, kāds ģimenē jau nav vampīrs, jo tas visu izskaidrotu. - iedomājoties par to, ka mani vecāki varētu būt aristokrātiski bāli, asins alkstoši briesmoņi, man nāk smiekli,- vienīgais kas viņus varētu interesēt ir bezmaksas alkohols un laiska gulēšana dīvānā.

- Sasodīts. - Adena pēkšņi attapusies iesaucās un nogrozīdamu savu smalko, īsi apgriezto, zilo matu ieskauto seju viegli iesmejās. - Man taču jūs bija jāuzaicina uz ballīti. - aizmirsusi mūsu iepriekšējo sarunu, meitene viegliem, dejiskiem soļiem virzās uz durvīm, gaidīdama, ka sekosim.

- Kādu ballīti? - Melvins sastindzis nosēc un manāmā apmulsumā notver manu skatienu un uzmet man smaldzīgi lūdzošu skatienu.

- Piedod, Aden, - vēljoprojām lūkodamās zēnā uzsāku. - Mums vēl tik daudz jāizdara. - Melvins atvieglojuma pavadīts, tumšajā gaisā izpūš aizturētu elpu. Adena apstājās un pacēlusi uzaci uzmet man aizdomu pilnu skatienu. - Varbūt citreiz. - piemetinu redzot meitenes neapmierināto seju.

- Nekā nebija, dārgumiņ. - Adena strauji saķer Melvina delmu un virza zēnu uz durvju pusi. - Jums patiks. - man nav garastāvokļa ballītei, īpaši tagad, kad esmu kļuvusi par asins alkstošu, strigoi vampīru, atklājusi, ka skolas direktore mani vēlās pataisīt aukstu un ka tagad man piemīt spēja redzēt citu atmiņas, bet kad Melvina mulsā seja pazūd aiz durvīm, man nekas cits neatliek, kā negribīgi sekot.

Nedaudz atpaliekot, es neveikli paveru durvis un ieeju kādā tumšā istabā. Tās izkārtojums ir manāmi līdzīgs mūsējajai, tikai gultas šeit ir kārtotas pie dienvidu puses sienas un logs ir nedaudz lielāks, skatam paverot zemas, pelēki melnas, pušas debesis, mūžzaļu, tumsas ieskautu mežu un tam blakus, pelēku kapakmeņu un skulptūru rotātu kapsētu. Derētu pajautāt kamdēļ pie skolas ir vajadzīga lielu dzelzs vārtu zīmogota kapsēta..

Sajūtot kādu neuzstājīgu skatienu, novēršos no loga un sastopos ar divām, glīti veidotu uzacu lokos paslēptām, pārsteidzoši saistošām, ieslīpām acīm, garu, melnu dredu ieskautu seju, nedaudz uzkumpušu degunu, ar mazu, tumsā viegli mirdzošu zelta rinķīti un pārmēru platu lūpu līniju.

- Tas ir Kamerons, mans pārmēru alternatīvais istabas biedrs. - izdzirdot Adenas izteikti mirdzošo balsi no otras istabas gala, es neatskatoties turpinu truli vērties zēna vaibstos. Viņš viegli pamāj ar galvu un pat šī netiešā uzmanības pierādījuma varā, es napamatoti samulstu un atbildes vietā spēju tikai muļķīgi pasmaidīt un novērst skatienu.

Istabas otrā galā Adena ir pievērsusies kādam liela skapja saturam un Melvina rokās pavirši met atlasītus, niecīgus apģērba gabalus.

- Ko tu dari? - viegli pieliekusi galvu jautāju.

- Meklēju tev piemērotu apģērbu,- Melvina jau tā piepildītajās rokās nonāk vēl divas, šķietami gaisīgas un patīkama auduma veidotas kleitas. - Tavs apģērbs, - ar acs kaktiņu uzmesdama man pētošu skatienu. - Tevi neizceļ. - atradusi īstos vārdus meitene atkal pievēršās drēbēm.

- Es esmu to atradusi. - meitene aizrautīgi iesaucās, manā acu priekšā izvelkot melnu, plānu auduma gabalu. Šis izsauciens piesaista gan Melvina, gan Kamerona skatienu. - Tā ir tava ideālā kleita. -

- Tā ir pārāk.. īsa. - sašutusi novelku, bet ieraudzījusi Adenas strikto skatienu, paķerdama kleitu, gausi dodos uz tualeti.

Uz vaibstiem uzklāju neuzkrītoši vieglu pūderi, pār pleciem liegi izlaižu jau tā izjukušos, garos medus krāsas matus un uz kailā auguma uzstūķēju melno kleitu. Tā šķiet kā otra āda. Kleita atsedz pārāk daudz kailas ādas, smalkos atslēgas kaulus, kakla bedrīti un bālās kājas. Man nepatīk mans augums, pat tagad, kad esmu strigoi.

Kad izeju no tualetes, visu skatieni tiek pievērsti man, un beidzot es noticu, ka esmu kaut nedaudz skaista.