Sveiki spocēni,taka man bija garlaicīgi es sāku veidot gramatu
Saucas Dizves darbi un Milestība
Ja bus + varbut taisisu turpinajumu
Dzīves darbi un mīlestība.
Stāsts par 3 draugiem, kuri strīdoties un sadzīvojot izdara lielus darbus. Pateikšu arī to, ka viņu starpā ir arī mīlestība. Viss norisinās Tepat Latvijā
1.Nodaļa
Jaunumi
Biju nupat pamodies, un ātri saģērbies aizgāju ēst brokastis. Šodien, ja nemaldos bija svētdiena un man bija futbola spēle( Labi, ka pussešos). Atcerējos, ka jāsatiek Robis.
Viņš solīja, ka ienāks pie manis papļāpāt. Atnāca viņš trijos, kaut runājām divos satikties. Robis teica.
- Piedod, ka kavējos Janka, senči sastrīdējās un tāpēc nedabūju atslēgas-Bet es tik atteicu.
-Telefons tā kā tev ir?-Un viņš apvainojās un jautāja, vai iesim skatīties to filmu vai nē?
Nu aizgājām, bet tur jābūt 16padsmit gadiem, bet mums bija 13.
Te redzam, ka uz kino arī iet mūsu klases smukākā meitene, un dēļ cilvēku burzmas nepamana mūs. Skatos, ka pulkstenis pieci un skrienu mājās ģērbties uz spēli.
Mājās mamma atkal skatās seriālu ‘’Tētuka meitiņas’’ .Tētis tik saka, ka mamma mūs iedzīs bankrotā .Baigais bankrots, vienmēr domāju. Man tikai suns, kaķis un treniņš futbolā. Bļāviens, man taču futbols. Līdz stadionam tikai piecas min., bet aizskrienu divās. Futbolā esmu uzbrucējs, un spēlēju ļoti labi. Spēle beidzās ar 2-3, un mēs vinnējām. Treneris mums piedāvāja paspēlēt pret stiprākiem, bet mēs negribējām.
Iegājis pagalmā, lai ietu uz sētas pusi, pamanu Robi ar klases smukāko meiteni(viņu sauc Linda) bučojamies. Mani pārņem greizsirdība, jo Robis solīja manu meiteni neaiztikt. Es uzkliedzu.
-Liec mierā manu meiteni, tu ,stulbais. Zvērestu pat nemāki turēt.-
To pateicis es ātri ieskrienu savā privātmājā, un pēc stundas pazvanīju Robim un jautāju kāpēc bučoja manu meiteni. Viņš atbildēja
-Viņa man pati teica, lai iedodu bučiņu. Man jau negribējās, bet viņa paskatījās vai tu nāc un noskūpstīja.-
Man gribot, negribot nācās noticēt. Viņš taču bija mans labākais draugs.
Sarunājām rīt satikties un pajautāt viņai pašai. Rīt bija skola, un mēs Lindai pajautājām taisnību. Viņa teica.
-Ko? Es? Viņš mani apķēra un sāka bučot.-
Bet Robis teica.-Tu man liki tevi samīļot un iedot buču-
Un tā sākās varens strīds starp abiem.
Bet es iegāju klasē sakārtoju mantas un pamanīju zīmīti.
Viņā bija rakstīts. ’’Jāni, šodien pēc skolas ej mājās, mēs brauksim uz jūru. Mamma’’
Es uzzvanīju mammai un jautāju vai var kādu draugu līdzi ņemt. Viņa atļāva. Un tūlīt piegāju pie Robja un jautāju.
-Gribi uz jūru?-
-Protams, kāpēc jautā?-
-Mēs ar mammu brauksim, pajautāju vai tu gribi.-
-Un Linda?-
-Liecies mierā ar viņu-
To nu gan nevajadzēja teikt, jo man uz vaiga paliks rēta.
Pēc stundām Robis aizskrēja uz mājām un pateica, ka brauks uz jūru.
Linda kaut kādā veidā tikusi manā mājā un jautāja.
-Vai es varu braukt jums līdzi uz jūru? Mana mamma atļāva tāpēc pajautāju to tev Janka.- Es tikai atteicu, ka var un mēs gājām ārā spēlēt paslēpes.
2.Nodaļa
Jūra.
Pie jūras mēs spēlējam bumbu, peldamies, pļāpājam. Robis no Lindas nevar noņemt acis, un tas mani sāk kaitināt. Pavilku Robi malā un jautāju.
-Tu atceries ko norunājām? Ceru, ka jā savādāk tev nebūs zobi.-
Robis ļoti apvainojās un Linda jautāja vai neesam sastrīdējušies.
Braucām mājās ļoti neapmierināti ar dzīvi. Robis izkāpa ar Lindu un aizbildinājās ar to, ka pavadīs Lindu līdz mājai. Es jau, protams, dusmīgs. Mājās pajautāšu tētim ko viņš zina par attiecībām. Tētis teica.
-Meitenes izvēlās puišus un viss. Tava māte mani izvēlējās un man pie tā bija jāpierod.-
Rīt ar Robim sarunājām iet uz filmu un ņemt Lindu līdzi(Bija sākušās vasaras brīvdienas). Linda gribēja iet uz ‘’Okeāna pasaule’’. Mums nācās piekrist. Kaut dokumentālā filma, mēs viņu noskatījāmies ar interesi.
Mājās gājām priecīgi, bet Robis mani ievilka stūrī un teica.
-Piedod, bet es vakar ar Lindu skūpstījos.-
Es aiz dusmām metos Robim virsū un ar labo āķi iemaucu viņam pa vēderu.
Viņš dusmīgs un apvainots gāja mājās, bet es Lindu aizvedu uz izklaides parku.
Nākošajā dienā mana mamma zvanīja un teica.
-Jāni šodien braucam uz jūru, pasaki Robertam un Lindai.
Man nekas nepalika kā vien zvanīt viņiem abiem.
Robis teica, ka vēl padomāšot, bet Linda uzreiz piekrita.
* * *
Kārtīgi izpeldējušies mēs braucām uz Līvu akvaparku,jo bija sācis līt,bet mēs visi aizvien gribējām peldēt.
3.Nodaļa
Kā mēs visi gandrīz pazudām
No akvaparka atbraukuši mēs gājām uz mežu spēlēt peintbolu,jo man mājās bija vecais komplekts.
Izspēlējušies mēs gājām uz mazu upīti pie meža.
Izpeldējušies mēs gājām atpakaļ, bet neviens no mums neacerās kāds bija ceļš.
Nu nācās iet meklēt krāsu bumbiņas, jo daudzas bija trāpījušas kokos.
Bija jau palicis ļoti tumšs, bet mēs tikt un tā neatradām mājas.
Pēkšņi man zvanīja mamma un teica lai mēs tūlīt pa ejam mājās.
Es aizsūtīju ‘’Mēs esam apmaldījušies, bet tūlīt būs mājās’’ .Robi jau bija pārņēmis aukstums un bailes, viņš mani pastūma malā un pateica ’’Ja es neizdzīvošu pasaki Lindai, ka es viņu mīlu’’
Es Jau nobijos, jo viņš tiešām izskatījās novārdzis.
Pēkšņi mēs pamanījām mazu mājiņu, kurā dega uguntiņa .Mēs visi kopā aizskrējām un pieklauvējām, bet otrā pusē sāka riet suns. Linda arī nobijās, bet vēlreiz pieklauvēja.
Durvis atvēra sirms kungs un jautāja, ‘’Ko jūs te darāt nakts vidū?’’
Izrādījās, ka tas bija mežsargs un viņš mūs aizveda mājās, bet Linda ar Robi nenoturējās uz kājām uz lūdz vai var palikt pie manis, un es uzreiz piekritu
4.nodaļa
Kā Linda ar Robi noskatījās spēli un
Robis mani piekrāpa.
Man bija futbola spēle valsts izlasē un Linda ar Robi solīja, ka atnāks un jutīs līdz.
Spēle jau tuvojās beigām, un rezultāts bija 1-1 kad pēkšņi es pamanīju, ka Robis ir saķēris Lindu un kaut ko stāsta. Pēc spēles, kuru mēs pa laimi vinnējām es jautāju Robim kāpēc viņš tā darīja. Robis teica ka ir bijis nobijies un Lindai arī ir bijis auksti un dēļ tā Viņš esot viņu saķēris, bet es neticēju jo laiks visu laiku bija silts.
