local-stats-pixel fb-conv-api

Dzīve kā pasakā13

227 2

Tēvs ar māti rāceņa sēkliņu iesēja,

Pat veselu gadu tiem nebija jāgaida,

Pēc deviņiem mēnešiem rācenis dīga.

Par prieku visiem, kas gaidās jau nīka.

Auga viņš rītos, gan vakaros vēlu,

Vecāki iesauca jau to par savu dēlu.

Taču viņiem jādzīvo dzīvīte skarbā,

Katru dienu tiem jābūt ir darbā.

Domāja..., labu izeju atrada drīz

- Opis un ome to dēlēnu pieskatīs!

Puika auga, gudrāks katru dienu kļuva,

Dzīves gudrības no vecvecākiem guva.

Viņš pastaigā ar omi sper jau soli platu,

Kad zemē guļam ierauga tur vienu latu,

To tūdaļ celt no zemes grib un ķēšā likt,

Un jau pie pirmā sākumkapitāla tikt,

Bet ome vecu dzīves gudrību tam stāsta,

Un pacietigi zēnam savas domas klāsta:

- To, kas zemē nokritis, nav vēlams augšā celt,

Un uzvedību šādu tikai slavēt, nevis pelt.

Puika ir paklausīgs, omi vienmēr klausa,

Bet ome strauji noveco, tai gaita gausa.

Kad atkal ome izved bērnu laukā pastaigā,

Un nonāk vietā ledainā un ceļā slidenā -

Kā bija, nebija, bet omei pēkšņi kāja slīd

Un bezspēcībā lielā jau tā zemē krīt.

Tad palūdz mazdēliņu viņai roku dot,

Lai ašāk viņu atkal stāvus pieceļot.

Bet mazdēliņš ir vienmēr vērīgs bijis,

Un omes teikto allaž uzklausījis,

viņš omei saka tā:

- To, kas zemē nokritis, nav vēlams augšā celt,

Un uzvedību šādu tikai slavēt, nevis pelt.

Kā ome augšā toreiz tika, nezinu,

Šim stāstam citu ainu rakstīšu.

Kad bērns jau dažus burtus rakstīt prot, sāk kāda melna kaste viņu izskolot.

Un vecāki tik aktal priecājas par to, ka pašiem savi bērni nav vairs jāskolo.

Un arī mūsu mazais rācenis, jau kastē melnajā ir savas saknes ielaidis.

Tas vēl ir paaudzies un negrib klausīties vairs omīti un opi, bet skatīt kastē bildītes, kur spokojas un ļaudis uzvedas kā lopi.

Nu opis mēģina vēl rāceni no melnās kastes projām raut, bet spēka nepietiek, viņš omi palīgos iet saukt. Un arī divatā tiem spēka ir par maz, un tā kā senā pasakā ir talkā jasauc vēl kaut kas. Vēl palīdz sunītis un kaķis un pelīte vēl ar, un visi rauj ar spēku, cik lielu katrs to var. Bet rācenis tik stipri pie kastes pieķēries, bez mātes, tēva rokas tur ilgi turēsies.

227 2 13 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 13

0/2000

Nedaudz sarkasms, nedaudz realitāte, nedaudz no visa un rezultātā labs pasakas saīsinājums emotionemotionemotion

12 0 atbildēt

Bez vārdiem. Tev nepatīk, ka Tev liela.  emotion    emotion +

11 0 atbildēt

Labais, kaut ar ironisku piesitienu! emotion 

Es gan paceltu gan latu, gan omi. /kautrīgi nodur acis/ emotion 

9 0 atbildēt

Dzīves reālitāte. emotion 

9 0 atbildēt

 emotion 

7 0 atbildēt

 emotion 

6 0 atbildēt

 emotion 

6 0 atbildēt

Rācenis savu omu necels

4 0 atbildēt
Narmas
2 0 atbildēt