Nu atkal esmu klāt ar kartējo dzejoli. Es Te saņēmu dažas vēstules ar uzbraucieniem, arī ar to, ka iepriekšējajam dzejolim atņemts oriģinālraksta statuss. Jo redz tam neesot 100 vārdu. Bet! Kā gan var rakstīt dzejoli tālāk, bezjēdzīgi papildinot ar vārdiem, kuri tur nemaz nav vajadzīgi? Es rakstu dzejoli un izsaku tajā to, ko izsaku. un cik vārdu sanak, tik sanāk. tas tā pat ir mans oriģinālraksts!!!
Tad nu tā, ķeros klāt pie dzejoļa.
Tu paskatījies uz mani,
Tur tālumā skanēja baznīcu zvani
Tu smaidīji,
Un kādu gaidīji.
Ko Tu gaidīji?
Kam savu smaidu veltīji?
Par ko domāji, un ko tajā brīdī gribēji?
Pasaki man.
Kapēc gan,
Tālumā baznīcu zvani skan?
Man šķiet, ka es zinu,
Vai arī tikai minu..
Tie zvani zvanīja,
Jo kāds Tevi gaidīja.
Tevi mīlēja,
Un dzeju citēja...
