Dzejolīši 42

***

Jau kuro dienu vientuļnieces statusā
Jau kuro dienu cerībām atā, atā
Jau kurodienu viss nav kā pasakā
Es jūku prātā galīgā tukšumā
Manas acis atkal ir miklas
Kā man pietrūkst tavas plaukstas siltās.
Manā sirdī atkal skumjas pildās
Es slīkstu savās ciešanās

Man pazūd spārni, dzīve kopā brūk
Vien mani sapņi, tie nekur nepazūd
Šaubos vai mana sirds joprojām jūt
Man pamats zem kājām zūd
Mobilais jau gandrīz mēnesi klusē
Šķiet, ka tas ir tavā pusē.
Sirds satrukti pulsē
Atceroties kā stundām varējām klusēt.