Zirgi
Tie var lēkt aulēkšiem,
Vai skriet rikšu rikšiem.
Zirgu graciozā stāja,
Ir staltāka, nekā to māja.
Un kuplās krēpes, ar vēju saskārušās,
Plīvo vējā, it kā pret zibeni atsitušās.
Tām līdzi seko arī garā aste,
Kas līgojās kā viļņiem apraibinātā piekraste.
Zirgi var apdzīt pat parastu cilvēku,
Un var lēkt pāri vienstāvu namam.
Un kad beidzot lēkšu lēkšiem,
Zirgi atsteigsies ar putekļiem svešiem,
To iecienītie kārumi jau gaidīs,
Un viņu vēderi tiks piepildīti.
Gan auzas, gan burkāni un kvieši,
Gan arī āboli un gardie mieži,
Tiks apēsti steigšus, jo steigši,
Lai pēc iestiprināšanās,
Atkal sāktos sacenšanās.
