Dzejoļi man patika, bet, bet ļoti, ļoti traucē bildes. Ja teksts jālasa ar piepūli , nav man. Beigās nesapratu kas Tev ir galvenais - dzejolis vai bilde. Viens otru nedrīkst traucēt. Padomā!
Pārāk depresīvi un nepareizi domā. Nekas, kas ir piedzīvots, nav zaudēts, tas viss ir pieredze. Laba, slikta, nomācoša, patīkama, bet pieredze. Nav svarīgi kāda. Un tas palīdz mums augt. Ja uzskati, ka kaut kas ir pazaudēts un nav bijis tā vērts, tad, acīmredzot, neesi vēl izaugusi virs tā. Mēs, cilvēki, pieaugam caur problēmām. Bez tām, mēs nemācamies un necenšamies ko mainīt. Jebkura problēma ir iemesls ko labot, tāpēc to vajag izmantot un tiekties uz perfekciju sevī - t.i. būt tādam, kāds vēlies būt. Jo pa lielam jau mēs esam tādi, kādi ļaujam sev būt, kaut arī to negribās atzīt pat sev. Ja mēs vēlamies būt savādāki, bet neko nemainam savā attieksmē, tad visi tie iemesli ir tikai sausi aizbildinājumi.
Problēmas, atmiņas, piedzīvoto - nedrīkst aizmirst.
Vienkārši vajag mācēt no tā visa mācīties un pilnveidoties.
Un tad tas vairs nebūs nekas negatīvs.
Tā cenšos dzīvot es. Jā, ne vienmēr sanāk, bet tas ir tā vērts, pat tie daži soļi tajā virzienā. Lai dzīvotu tā, kā vēlos dzīvot.
Par dzeju kā tādu (kritiku vienmēr saku tiešu un tā kā domāju) - *) Fonts - tizls. Rada priekšstatu, ka gribi izcelties, un tas dzejai ir galīgi nevietā. *) Attēli - tas pats. Plus vēl tada lieta, ka ir vietas, kur ir uz gaiša fona gaiši burti, utt. Nu nedari tā...man acis sāp....apžēlojies jel... *) Uzslavējama gramatika, vienu reizi lasot, neiekrita acīs nekas tāds, kas traucētu. Tas ir retums šeit spokos un vispār mūsdienu jaunatnē. *) Tēmas banālas, bet ne tik banāli izpildītas, bet kaut kā pietrūkst tomēr. Kādu odziņu vajag, kaut ko, kas liktu lasīt vēlreiz. *) Ritms/plūstamība ne pārāk izdevusies. *) Ļoti vienkārša valoda. Maz mākslinieciskās iztēles līdzekļu.
Atzīšos - nelasīju dzejoļus, kur jau pie pirmajām rindiņām bija jādomā pēc konteksta, kas tur rakstīts, sakarā ar teksta fontu vai fona attēlu. Tādi bija 4 dzejoļi latviski.
Pēc mazā vārdu krājuma latviskajos dzejoļos, ar skepsi un sažmiedzot acis mēģināju lasīt angliski, bet nu tur gan gramatika, gan vārdu krājums noripoja pārāk strauji pa kalnu lejā, tāpēc, vairāk kā vienu dzejoli angļu valodā, es arī neizlasīju.
Īsumā -
Mīnusi - sakarā ar burtu fontu, fona attēlu, reālām (ne akadēmiskām) angļu valodas zināšanām - izlasīju apmēram pusi no publicētajiem dzejoļiem. Mazs vārdu krājums. Nav plūstoši. Trūkst kkādas "odziņas", kas liktu pārlasīt vēlreiz.
Plusi - man patika gramatika. Salīdzinot ar vidējo publikāciju šeit spokos, šis tomēr kopumā ir samērā lasāmi.
