Dzejoļi ar iemeslu.6

Sveiks. Man patīk tie cilvēku, kuri nekaunās par savu nodarbi, tas ir, raksta dzejoļus, pārdomas par dzīvi, stāstus/iņus ar negaidītām vai pamācošām beigām.
Es vēlos jūs iepazīstināt ar savu nodarbi - dzejoļu rakstīšanu. Katru vakaru, kad diena ir beigusies, paņemu rokās pildspalvu vai zīmuli, paņemu rūtiņu lapu, un tad nu beru visu laukā, ko esmu piedzīvojis un ko tajā mirklī jūtu. Tad nu, lūk, varat ielūkoties.

***
Man ir grūti tev teikt,
Pierasts teikt labo, bet jāprot beigt.
Lielākais prieks man bija tev dot to,
Mīļāko, laimīgāko un skaistāko.
Vienmēr es aizskrēju prom un neatskatījos,
Tu cerēji, ka Tevi apmīļos...
Kapēc man viss ir anormāli grūti?
Katru dienu visus dirst sūtu.
Piedod par to laiku ar atvēlētām stundām,
Dienām, sekundēm, pietiks būt mēmiem.
Bēgšana no sekundes skaņas,
Nav mazāko sājūsmu, nav ziņas.
Neaizmiedz, kad modinu,
Atgādini, kad mēģinu.
Neaizbēdz no manis,
Tikai mazuliet atvairies.
Vienmēr notiek tā,
Pēc rezultāta sevi samaitā.

***

Man ir vienīgi pulkstenis
Tev ir tikai laiks.
Viņiem bija nekas,
Mums tomēr ir viss.
Mēs varam samierināties un neatzīties,
Tomēr nemākam par ienaidniekiem izlikties.
Ar sudraba sāpēm, ar zelta asarām,
Neticu baltajām un melnajām pasakām.
Bez vārdiem un ar pieri pret sienu,
Es tev teicu kautrīgi vienu.
Esmu cilvēks bez ienaidnieka,
Kaitinoša, necilvēcīga, bez mākslinieciska prieka.
Es nedomājot teicu - ''Tas bez iemesla.''
Mūsu vārds bez melodijas nav dziesma.

***
Arī kaķene bez runča ir kaķene.
Arī kuce bez suņa ir kuce.

***