pēc ilga pārtraukuma es esmu atpakaļ ar jauniem orģināl rakstiem.ceru ka patiks.
Daži mani dzejolīši4
20
1
THE END
Kur vis palika?
Gribēju teikt piedod
Tu gribēji teikt piedod
Bet mums bija bail to teikt
Jā vietā tu pateici nē
Lūdzu vietā pateicu ar dievu
Šķīrāmies mēs negribot
Ik dienu domājot kāpēc?
Lūdzu piedod skan galvā
Lūdzu piedod saka acis
Lūdzu piedod saka sirds
Tik lūpas saka nē,ar dievu
Tās lūpas...
Kādēļ tik grūti pār tām
Dabūt šos vārdus?
Atpakaļceļš nav redzams
Dzīvojam nu mēs ar nožēlu...
#S
/J.Collins/
*_-
Domā man viegli ir?
Ne tev,ne sev
Es nesaku šos vārdus.
Rindas pašas rakstās.
Iepīta tu tajās,
Dzīvē šajā.
Ne nākamajā.
Vai zvaigznes rādīs ceļu?
Vai mēness spīdēs spoži?
Vai aiz mākoņiem tie neslēpsies?
Vai sirds vel pukstēs krūtīs manās?
Tik meliem taviem viegli.
Tie rotaļājas priekšā manā.
Klusi un skaļi
Teicu tev piedod,
Bet veltīgi nu tas bija.
Meli tavi šos vārdus aiz rokas veda.
Bet vai šoreiz aiz stikla
Spēs tie roku dot?
Vai spēs caur stiklu nesasitamu cauri iet?
Nedos roku vairs,
Līdzi pie tevis nevedīs.
Rotaļās nespēlēs.
Vairs ne...
#S
/J.Collins/
Reklāma
.
Vai domā ka miers būs?
Atmiņu tu dzēst nespēj.
Vai tomēr?
Kaut miljonu es dotu tev
Lai atmiņu tu man dzēstu.
Kā svecei vēlos es
Mūžu īsu.
Kad nodzisīs liesmiņa
Dūmu smarža vel gaisā plīvos.
Tevi tā aizsniegs
Un varbūt tad tu sapratīsi
Kas bija kas.
Kā vēlos lai ātrāk...
Lai ātrāk tas notiktu.
#S
/J.Collins/
Tev patiks šie raksti
