local-stats-pixel fb-conv-api

Daži mani dzejoļi jeb mazliet spēļu ar vārdiem4

61 0

Čau visiem!

Šis ir jau aptuveni sestais mēģinājums uzrakstīt sakarīgu ievadu. Bet īstenībā - ko tur daudz rakstīt? Virsraksts jau visu ir pateicis. Šis ir neliels ieskats manos dzejoļos - un jūs esat laipni lūgti atstāt komentāros savu viedokli vai konstruktīvu kritiku, kā arī, vēlams, atklāt man, vai gribēsiet šeit redzēt vēl kādu no manām spēlēm ar latviešu valodu.

Lai jauka piektdiena! emotion

Pēdējā deja

Češīras kaķis dejo pa tumsu

Ar mani, ar tevi un algebrisko summu

Tumsa lēkā no zara uz zaru

Viņš tai pakaļ ar naglu un āmuru

Ir agrs rīts un es redzu visas tās sejas

Es sēžu metro un viņš par mani smejas

Londonā, Parīzē, Tokijā, Milānā –

Esmu bijusi visur, bet viņa nav nekur

Es meklēju viņu, viņš nemeklē mani

Ceru, ka kādreiz mēs atradīsim sevi

Bet pagaidām es redzu tikai svešu seju,

Un Češīras kaķis sauc mani mājās uz pēdējo deju

***

vēlreiz un vēlreiz

es ieelpoju vārdus

jaukus un indīgus smagos metālus

izgaršoju šausmu stāstus

kvadrātfunkciju grafikus

jau simtu astoņpadsmit gadus

šajā mājā spokojas

pusaudžu garastāvokļa svārstības

biedē garāmgājējus

griežu pēdējo valsi uz ledus

bet nemāku slidot

tas nozīmē, es varu tikai lidot

***

Pilsētas bērni

Mani neviens nav audzinājis

Īstā angļu garā

Ne arī amerikāņu

Bet iemīlos es

Otrā pasaules malā

Starp visām šīm līnijām

Salauzītām hiperbolām

Meklēju īsto lidmašīnu

Atrodot tikai vienu bezdelīgu

Bet tas nekas, jo mēs esam divas

Divas virs vienas bezgalības

Viņa lidos, bet es pazudīšu laikā

Meklējiet mani kādā svešā pilsētā

***

aizjūras karaļi amerikāņi

viņi likās tik nesasniedzami

piecgadīga bērna prātā

šķirstot žurnālus pasaules malā

bet kādu dienu uzsniga sniegs

un sasala ziedi vasaras dārzā

parādījās plaisas pelēkā trotuārā

un viņi lēnām saprata

viņi izauga un peldēja pa Rīgas ielām

kā nekoordinēti gulbji smagām skolas somām

smējās un lidoja

krita un dažreiz raudāja

elpoja sastāvējušos brīvību

bet reiz viņi atnesīs mājās horizontu

***

šī diena ir tik savāda

tā pagājusi klusumā

mazā, mazā pilsētā

karaļvalstī apburtā

par tālu un par ātru

aizskrējis ir laiks

nogriežos ap stūri

atgriezties nav vērts

es aiziešu līdz galam

līdz pat haosa malai...

roku rokā ar neko

mainīgo un atkarīgo

varbūt man pat paveiksies

un jaunas durvis atvērsies...

61 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

 emotion 

1 0 atbildēt

Forši. emotion  emotion 

1 0 atbildēt
Labi!Un pluss par titulbildi😍
0 0 atbildēt