Corrado miniatūra (literatūra)18

UZMANĪBU! Šis raksts domāts, pirmkārt, tiem, kas ir spējīgi palasīt tekstu, kas ir garāks par parastu twītu un, otrkārt, tiem, kas spēj saprast mašīnu, ielas naktīs, paātrunājuma burvību un pilnīgu saskaņu ar auto. Šo mazo stāstiņu uzrakstīju pirms apmēram gada un tikko par to atcerējos. Izdomāju, ka jāiemet arī šeit, varbūt kādam iepatiksies.

Nakts. Septembris. Sigulda. Lietus. Zems VW Corrado. Tumsā izskatās melns. Taču, lēnām braucot pa ielām, laternu gaismā, krāsa paliek ķiršu sarkana. Pirmajā acu uzmetienā tas šķiet pavisam parasts. Bet tikai tad, ja esat kurls. Šo „mazo” VR6 bi-turbo motoru nevarēja nedzirdēt. Lai arī šovakar tas bija pavisam mierīgs, jau tukšgaitā tam varēja dzirdēt spēku, kas centās izlauzties. Motors izklausījās tā, it kā tam būtu jācieš klusu par spīti milzīgām sāpēm. Taču tās viņš pacieta, mierīgi bubinādams tieši 1kRPM. Ātrums? Kāds ātrums? 30kmh. Šis auto tikko bija izbraucis no garāžas, kurā bija nostāvējis veselus 4 gadus. Dažādu ar likumu un morāli saistītu iemeslu dēļ. Daļēji ar Corrado piedalīšanos, taču daži iemesli bija arī citi auto. Tas šim pacietīgajam monstram nepatika.

Tas tika uzbūvēts 2012. gada rudenī. Kopā bija sanākuši 4 tolaik ļoti labi draugi. Viens no viņiem visu mūžu bija sapņojis par šādu auto un kad parādījās attiecīgais finansējums, nebija daudz variantu, kam lūgt palīdzību būvēšanā. Viss process ilga apmēram 6 mēnešus. Tika atrasta vissvaigākā Corrado bundža un sists auto ar VR6 motoru. Pēc tam tika piepirkts klāt vesels furgons ar dažnedažādām detaļām. Kas no tā sanāca? Sākumā - neglīts, špaktelēts, pārmetināts, slīpēts un appūsts ar dažādiem uzrakstiem - Corrado, VR6, hlams utt. Taču, kad tika noņemta karbona haube, tur pavērās pilnīgi pretējais. Viss bija pedantiski kārtīgs un tīrs. Kopumā - Lūznis ar karbona haubi, jaunām dugām, VR6 bi-turbo motoru un sekvenciālo, 6 robu pārnesumkārbu, kas sūtīja spēku uz visiem četriem ratiem. Pāris nedēļas vēlāk, autiņš jau bija nokrāsots, nosēdināts, daudz platāks un stāvēja uz 17' koši baltiem Volk Rays TE37 diskiem, kā arī TOYO R888 riepām. Tikko izdzīts no garāžas, tas saulē mirdzēja dažādās krāsās. Un tad tas tika svinīgi pielaists. Viss strādāja nevainojami. Pēc katras gāzes pedāļa atlaišanas, izpūtējs izšāva 30cm zilu liesmu un blow-offs aši nočivināja. Pirmais brauciens? Beidzās ar gandrīz tukšu bāku un pilnībā nodilušām riepām. Kādēļ? Iedomājieties 666Hp paātrinājumu ārā no līkuma ar 3 robu, sākot no 4k RPM, kad redlains ir pie 6,5k RPM. Riepas pazūd ātrāk nekā veselais saprāts. Kāpēc tieši 666Hp? Tas simbolizēja daudz ko. Pirmkārt jau - attieksmi un būtību. Džentelmeņu elles mašīna bija 100% precīzs raksturojums šim nezvēram. Ar šo milzīgo jaudu reti kas spēja cīnīties. Nākamajā dienā sporta degviela jau bija sapildīta un jaunas riepas uzmontētas. Šo auto visticamāk nebūtu iespējams piereģistrēt pat Zviedrijā, tāpēc tam nebija ne reģistrācijas numuru, ne šasijas nummuru, lai nespētu uziet nekādu pagātni. Kas no tā varēja iznākt? Daudz kas! Taču šoreiz nekas pozitīvs tas nebija. Policijas pirms gada nopirktie 400 VW Tiguan to vien darīja, kā patrulēja ielās. Un kādā no izbraucieniem Corrado nācās mukt. Rezultāts? Izsludināta Corrado meklēšana visā Eiropas teritorijā, sasisti divi no Tiguaniem, kaudze neapmierinātu mentu. Un bukte. Labajā aizmugurējā stūrī. Asiņaina. Ar šo vietu uz 60 trāpīja kādam policistam, kas varonīgi bija nostājies ceļa vidū. Kur auto slēpās? Tepat, Siguldā, drošībā, mājās... Diemžēl tā bija pēdējā reize, kad Corrado ieraudzīja saulesgaismu, pēdējo 4 gadu laikā…

Taču tagad tas bija atgriezies, lai vēlreiz pierādītu savu būtību. Šķiet, nostaļģiju piedzīvoja gan braucējs, gan auto. Auto lēni pieripoja pie veikala, kur tas sabiedēja pilnīgi visus garāmgājējus. Daži ar šausmām un nikniem, nosodošiem skatieniem pavadīja katru Pilota soli, citi piegāja pie auto un sāka to pētīt. Nākot ārā, Pilotam pavērās nepārāk patīkams skats. Kāds bariņš treniņtērpos, stāvēdami pie saviem dažādajiem BMW grūstīja un šūpoja Corrado. Kad Pilots piegāja pie auto, lai to atslēgtu, daži ejot garām, ar atslēgu uzvilka uz skaistā Corrado sāniem garu švīku. Sajūta bija tāda, it kā kāds ar nazi būtu saskrāpējis sirdi. Tā bija kļūda. Attaisīdams durvis, viņš paņēma pie tām piestiprināto 36. izmēra atslēgu un ļāva tai izrunāties ar ļaundariem. Taču viņu sāka kļūt par daudz un atlika tikai viens. Atlika darīt to, ko šis duets: Corrado + Pilots spēja darīt vislabāk - braukt. Pilsētas ielas bija gandrīz pilnībā noklātas ar slapjām lapām, taču tas netraucēja Pilotam braukt ātrāk, nekā jebkurš cits to jebkad spētu... Plašas, skaļas, jaudas un dūmu pārpildītas sānslīdes, taisnes, kas vēl nekad nebija prasījušas tik maz laika, lai tiktu no viena gala līdz otram. Pēc 2min Corrado astē neviens vairs nesēdēja, jo to nespēja. Auto atkal lēni ripinājās savā nodabā. Piebrauca pie savas garāžas, taču iekšā iebraukt nespēja. Atgriezties cietumā, kurā nekustīgi nostāvēti 4 mokoši gadi, krājot putekļus, nebūt nebija vēlmes. Auto stāvēja pie paceļamajiem vārtiem. Pilots gribēja nolikt auto garāžā un aizmirst to uz mūžiem, taču juta to, ka auto darītu visu, lai tur nenonāktu. Kādēļ? Pēdējo reizi, kad auto tur tika nolikts, tas stāvēja 4 gadus, jo Pilots zaudēja draugu. Tagad Pilota sirds bija iznīcināta. Viena no pusēm bija salauzta - tukša. Otra - saskrāpēta, ar bukti un pilna niknuma. Degviela bākā vēl bija vairāk par pusi. Pilsētas ielas - tukšas. Corrado lēnām ieslēdza atpakaļgaitu, lai pagrieztos pret ielu. Šis vairs nebija duets. Tā bija pilnīga saplūšana vienam ar otru. Abiem padomā bija tikai viens. Braukt pāri visiem cilvēcei pazīstamajiem limitiem, ātrāk nekā kāds to vispār spētu iedomāties...

Ja nu tiešām izlasīji līdz galam, pastāsti - patika?