Šeit būs daži, manuprāt, spēcīgi citāti no grāmatām, kuras pēdējā laikā nācies lasīt.
Citāti.1
Mana dedzīgākā vēlēšanās bija dzīvot un mirt, kā dzīvo un mirst saule
Cilvēks rodas no muklāja, kādu laiku bradā pa muklāju, pats rada muklāju un no jauna pārvēršas muklājā, līdz beidzot pretīgi pieķep pie sava mazmazbērna kurpju zoles. Tādas ir dziesmas beigas - cilvēka aicinājuma muklāja aplis.
Gaismas bērni lej asaras pie krūts raudošiem sātaniem.
Es negribēju, tad kad Dievs meklēja mani; tad, kad es meklēju viņu, viņš vairs negrib.
Lai es savu ķermeni spīlētu korsetē un savu gribu likumos! Likums licis līst gliemeža gaitā tam, kas būtu lidojis kā ērglis.
Frīdriha Šillera luga "Laupītāji".
Mēs esam vairāk iemīlējušies iekārē, nekā tajā ko iekārojam
Ne jau patiesība ir svēta, bet katra paša patiesības meklējumi! Vai var būt vēl svētāka rīcība par sevis pētīšanu? Daži apgalvo, ka mana filosofija esot būvēta uz smiltīm: mans viedoklis nepārtraukti mainās. Taču viens no maniem akmenī cirstajiem atzinumiem ir šis: „Kļūsti par to, kas esi.” Un kā lai cilvēks atklāj, kas viņš ir, nezinot patiesību?
Dīvainas domas - cerebrālas dzemdību sāpes, paša nāves izvēlēšanās, drosme atļauties melnos periodus. Viņš nav neprātīgs, Jozef. Es tikai gribētu zināt - vai tas ir traks saprāts, vai vieds neprāts.
Ervīns D. Jaloms "Kāpēc Nīče raudāja?"
Mēs nopūlamies, lai noslogotu tikai prātu un atmiņu, bet prātu un sirdsapziņu atstājam tukšu
Strēlnieks, kura bulta pārlido mērķi, ir vienlīdz vērts kā tas, kura bulta neaizlido līdz mērķim
Mišels de Monteņs "Esejas"
Vienmēr kaut kas no neprāta ir mīlestībā. Taču neprātā vienmēr ir arī kaut kas no prāta
Reiz gars bija dievs, tad tas kļuva par cilvēku un tagad vēl tas kļūst par pūli.
Frīdrihs Nīče "Tā runāja Zaratustra"