Cik daudz un kā krāt naudu? It kā elementārs jautājums. Un atbildei vajadzētu būt tik pat elementārai. Bet vai tā ir? Laikam jau nē. Citādi jau par to nerakstītu. Daudzi apzinās, ka naudas uzkrājums nav slikta lieta. Pat ļoti vajadzīga. Taču cik daudzi no jums to dara? Un tie kas dara – vai nav tā, ka uzkrājumiem novirzat pārāk maz/daudz no saviem līdzekļiem? Kā zināt, ka šai lietai atvēlētā nauda ir pienācīgā apjomā?
Tādas vienas pareizās formulas nav. Ir dažādi ieteikumi no personisko finanšu ekspertu puses. Citi saka, ka pietiks ar 10%, citi saka, ka nepieciešami 20%. Es sliecos domāt, ka nav jau pārāk svarīgs tas procents, kā tas, ka vispār naudas uzkrāšanai tiek pievērsta uzmanība. Novirziet uzkrājumam tik cik jums šķiet atbilstoši un/vai cik varat atļauties. Pastāstīšu kā pats pieeju šai lietai. T.i. – cik un kā krāju. Kas to lai zina. Varbūt, ka tas motivēs arī kādu no jums.
Pirmkārt jāsaprot, ka krāt vajag pat gadījumā, ja jums ir kredītsaistības. Taču ir jāizvērtē cik lielu daļu no uzkrājuma noēd kādas no kredītsaistībām. Un atkarībā no rezultāta jāpārstrukturē to, kam nauda tiek krāta. Piemēram, ja ir kāds kredīts ar lielu procentu likmi (standartā patēriņa kredīti, kredītlīnijas, kredītkartes utt.), tad primāram uzkrāšanas mērķim vajadzētu būt attīcīgā parāda likvidēšanai. Kad šie procentu ziņā dārgie kredīti ir likvidēti var neraizējoties krāt naudu arī citiem mērķiem (hipotekārie kredīti/auto līzingi nav nekāds šķērslis).
Manā situācijā primārais naudas krāšanas mērķis bija atdot mazos/dārgos kredītus. Tālāk izvēlējos sekojošu struktūru: ~ 10% tiek veltīti ļoti liela termiņa uzkrājumiem (pensijas, pilngadības krājkonti), ~ 5% drošības uzkrājums, ~ 5% tiek novirzīts papildus kredītsaistību segšanai. Ja ienāk kāda neparedzēta nauda cenšos to nenotērēt, bet novirzīt uzkrājumiem un/vai kredītu nomaksām.
Daži padomi par to kā uzsākt krāt naudu tiem, kam krāšana ir kaut kas jauns.
Ilgtermiņa uzkrājums. Noslēdziet kādu no ilgtermiņa uzkrāšanas veidiem. 3 līmeņa pensija, pilngadības uzkrājums bērnam (vienalga parasts krājkonts vai uzkrājošā apdrošināšana), mērķa krājkonts. Izdomājiet kādu summu katru mēnesi tam novirzīsiet un uztveriet attiecīgo maksājumu tāpat kā jebkuru rēķinu (kredītu maksājums, komunālie maksājumi utt.). Ja kādā brīdī izrādīsies, ka nauda tomēr pietrūkst – lielā daļā gadījumu ir iespējams uz laiku apturēt iemaksas (ir uzkrāšanas veidi, kuriem nevar pārtraukt iemaksas). Taču kaut kādu summu jau būsiet uzkrājis. Un tas ir pozitīvi.
Bonusu novirzīšana uzkrāšanai. Ar bonusiem un jebkuriem citiem ienākumiem ar kuriem ikdienā nerēķinaties ir viegli papildināt uzkrājumus. T.i. saņēmāt prēmiju par labu darbu, nenotērējiet to. Ielieciet kaut vai depozītā. Protams, ja saņemat Ziemassvētku prēmiju, kuru jau bijāt vasarā iekļāvis savā ziemas perioda budžetā, tad to novirzīt uzkrājumam būs grūti, ja ne neiespējami. Tātad – neparedzētie ienākumi uzkrājumiem. Paredzētie – tēriņiem.
Sīknaudas uzkrāšana. Šis ir veids kā varētu sākt krāt tie, kam uzkrāšana ir pavisam sveša. Izdomājiet naudas vienību no kuras nebūtu žēl šķirties. Bet tai jābūt pietiekami lielai, lai varētu radīt pamanāmu uzkrājumu. Es biju izvēlējies 20 santīmus. Tātad – katru dienu kad atnākat mājās pārbaudiet maku. Ja tur ir kāda 20 santīmu monēta (manā gadījumā), izņemiet to no maka un nolieciet krājkasītē/burkā vai vienalga kur. Un uzkrāto naudu ņemiet tikai tad, kad ir sasniegts mērķis. Piemēram, piepildīta burka, pagājis gads vai tml. Šis gan nederēs, ja ikdienā norēķinaties ar maksājumu kartēm.
Lielie pirkumi izmaksā dubultā. Tas ir veids kā gan krāt, gan ierobežot savus izdevumus. Pielietojams tiem pirkumiem, kuri nav ikdienas pirkumi. Piemēram, telefoni un jebkura cita tehnika. Tātad – ja gribi pirkt jaunu telefonu/datoru – dariet to tikai tad, kad varat identisku naudas summu atlikt uzkrājumam. Piemēram, ja jauns telefons maksā 100Ls, pērciet to tikai tad, kad varat papildus pirkumam iztērētajiem 100Ls nolikt vēl 100Ls uzkrājumam. Protams, princips nav izmantojams gadījumam, kad kaut ko vajag steidzami un nav 2x vairāk naudas. Taču lielākajā daļā gadījumu jauna tehnika tiek pirkta tad, kad vecā vēl ir darba kārtībā.
Mērķis. Pirms sākt krāt vajag izdomāt mērķi. Tas palīdz procesu nepārtraukt pusceļā. Daži no mērķiem kurus varētu izmantot: nodrošinātas vecumdienas, bērnien finansiāla neatkarība pēc skolas beigšanas, ātrāka kredītu nomaksa, jauna mitekļa/auto/datora/mēbeļu iegāde, ceļošana, finansiālā drošība neparedzētu gadījumu brīdī (slimība, darba zaudēšana utt.). Mērķis katram būs savs. Taču noteikti uzstādiet.
Endijs Lisovskis
