Uh...man patīk! :)
No rīta pamostos un redzu, ka mamma paver durvis. Es viņai pasmaidu un pieceļos sēdus. Viņa man iedod zīmīti, kurā rakstīts:" Šodien tu jau izbrauksi. Biļetes jau nopirkām. Vilciens būs 16:00, tāpēc taisies.Mīlu tevi ļoti! :) "
Es paskatos uz pulksteni un redzu, ka jau ir 14:00. Esmu ilgi gulējusi. Izkāpju no gultas un eju uz vannas istabu. Paskatos uz sevi spogulī. Es izskatos nedaudz savādāk nekā parasti. Laikam tās ir tikai muļķīgas domas. Es nomazgājos un eju atpakaļ uz savu istabu. Pieeju pie skapja un paņemu apģērbu ko domāju vilkt uz braucienu. Nekas daudz jau skapī vairs nav palicis. Skumji ir braukt prom, bet es ceru, ka ātri atgriezīšos. Paskatos pulkstenī un ir jau 15:30. Paņemu somu un dodos lejā. Tētis mani jau gaida. Mamma piesteidzas man klāt un samīļo. Viņa atvadās un dodas uz darbu. Tētim jābūt darbā vēlāk. Es iesēžos mašīnā un aizdomājos. Kad atgūstos esam jau klāt. Vilciens stāv stacijā. Tētis man iedod somu un apskauj. Var redzēt, ka viņš ir ļoti noskumis. Es iedodu viņam buču un eju uz vilcienu.
Lēnām eju uz savu vagonu. Dīvaini ir tas, ka mans mīļākais cipars ir 9 un mans vagona numurs aī ir 9. Es ieeju iekšā. Es apskatos vai mans vagona biedrs jau ir te. Nē, vēl nē. Man ir interesanti, kas viņš vai viņa būs. Ja nu tā būs kaut kāda garlaicīga omīte, kurai uz deguna būs brilles ar bieziem stikliem? Ja nu tas būs kaut kāds vīrietis ar rugājiem uz sejas, kurš dodas atpakaļ pie sievas no komandējuma? "Kas būs, tas būs." nodomāju.
Pēc brīža esmu jau izgūlusies savā turpmākajā guļamvietā un lasu grāmatu. Pēkšņi redzu atveramies durvis. Un..neviens no maniem minējumiem nebija patiess. Pa durvīm ienāk skaists puisis. Mēs nevilšus saskatāmies. Viņš kautrīgi pasmaida un novēršas.Viņam ir tumši mati un zaļas acis. Viņš ir ģērbies baltos džinsos, baltā t-kreklā ar kaut kādu mošķi, virsū zaļi rūtots krekls un zaļas kedas. Es ielieku austiņas un tēloju, ka klausos mūziku. Pēc laiciņa abi esam atlaidušies katrs savā gultā. Esmu jau labu laiciņu lasījusi. Pēkšņi man klēpī iekrīt zaļa...lapiņa?! Nē.. es..nē tā nu tiešām nav. Atveru to vaļā un tur glīti rakstīts:"Kā tevi sauc?" es pasmaidu un uzrakstu:"Katrīna un tevi?" Viņš atraksta:"Daniels. Tu esi skaista. :)" es paskatos uz viņu un pasmaidu. "Paldies! Cik tev gadi?" es uzrakstu.Viņš atmeen zīmīt, kurā rakstīts:"17. Un tev?" es atrakstu:"Nav pieklājīgi meitenēm to prasīt! " aizmetu un pasmaidu. Viņš atraksta:"Es būšu nepieklājīgs, jo vēlos uzzināt." es atrakstu:"Labi, labi. Man ir 16."
Pēc laiciņa...
