Neko īpašu nevēlos teikt: Lūk ir "Cerība 3#" (:
Kad Māris noskūpstija Aneti,viņai likās ka viņa sapņo.Diemžēl Mārim bija jādodas prom,bet viņš apsolīja atnakt rīt.
Anete sakārtoja dzīvokli,izcepa picu un izgāja pastaigāties.
"Tāaatad,tikai pustundu ne vairāk" - Anete pati ar sevi runāja.
Anete pastaigāja pa parku,aizgāja nopirka rotaļlietu un aizgāja ciemos pie Zanes.Anete pieklauvēja,Zane atvēra un abas klusējot tāpat vien skatījās viena uz otru.
"Amm,es atnācu atvainoties,un...ņem tas Olitai" - Anete atvainojās un iedeva spēļmantu Zanei lai Zane varētu to atdot Olitai.
"Ja vēlies vari pati viņai atdot" - Pagriežoties saka Zane.
"Nu labi" - Mulsi noteica Anete.
Anete uzdāvināja spēļmantiņu Olitai,Olita samīļoja Aneti un aizgāja ar jauno lācīti spēlēties.
Zane ar Aneti aizgāja pastaigāties,nonākušas parkā viņas apsēdās uz soliņa parunāt.
"Kāpēc vispār toreiz zvanīji?" - Jautāja Anete.
"Es vēlējos visus kuri atnāca uzicināt uznometni...." - atbild Zane
"Kā to saprast?" - Anete nesaprata.
"Nu,es ar mammu domājam ka nometne būtu lieliska doma,padomā pati,būs ļoti jautri" - Zane skairdo Anetei.
"Un kad būs nometne?" - Ar interesi jautā Anete.
"Divdesmit ceturtajā oktobrī" - Zane pieceļais.
"Nākamnedēļ..." - Nomurmina Anete.
"Yup" - piekrīt Zane
Tikai tagad meitenes pamanīja ka viņas vēro divi zēni,Zane neko nedomādama skrēja apskaut vienu no tiem.
"Māri,ko tu te dari? - Smaidīdama Mārim vaicā Zane.
"Eju uz mājām,un tu?" - Māris atbild skatoties uz Aneti.
"Pastaigājos ar Aneti,Anete tas ir Māris - Māri tā ir Anete" -Zane iepazīstināja Aneti ar Māri.
"Prieks iepazīties,un kā tevi sauc?" - Anete pagriežas pret otru zēnu.
"Agris" -Atbild otrs zēns.
"Klau anet,ejam četratā pastagāties?" - Pret Aneti pagriezusies jautā Zane.
"Kāpēc gan ne" - Nemdama no kabatas arā telefonu saka Anete.
