Čau, spocēni!Es ceru ka jums patiks "Cerība" un ka nebūs daudz mīnusiņu :) Un lūdzu nesodiet mani par gramatiku.
"Labrīt" - Ienākot manā istabā ar ierasto toni mani modina mamma.
"Vēl desmit minūtes,lūdzu...." - paskatos uz modinātāju.
"Tas ka tev vakar bija dzimšanas diena,nedot tev atlaides" - māte nosaka un aiziet.
"Nuja,kā vienmēr" - pie sevis nosaku.
Anetei apskatot istabu prātā šaudās dažādas domas,sākot ar to cikos viņa vakar atnāca uz mājām un beidzot ar to,kāpēc māte viņu uzkata par bērnu....Diemžēl no domu pasaules viņu pamodināja telefona zvans.
"Hallo?" -ar interesi atbilēja Anete
"Čau,ceru ka negulēji,nu vispār man ir vienalga (giggle) ,vai varam tikties pie vecā ozola?" - miegaini kāds noteica.
"Kā gan savādāk,Zane?" - Smiedamās saka Anete.
"Labi,atā" - miegs Zanei kā pazudis.
Anetei likās ka kaut kas ir noticis....Nevar būt ka Zane septiņos no rīta būtu zvanījusi Anetei,un tādā agrumā iet uz sarunātu vietu likās dīvaini.
"Mām,šodien es uz skolu nebraukšu ar tevi,izlēmu paelpot svaigu gaisu" - Anete uzģērbusi kedas saka.
"Kā vēlies,kaut gan ārā laiks nav tas labākais pastaigai..." - Anetes mamma saka Anetei skatoties uz loga pusi.
"Atā " - ātri pasaka Anete un aiziet.
Ejot uz vecā ozola pusi,Anete ieraudzīja ka trīs meitenes un četri puiši iet uz to pašu virzienu uz kuru iet viņa....
"Hey,vai tu esi Anete?" - Aneti uzrunā kāds svešs zēns.
"Jā,kāpēc vaicā?" - Anete domīgi prasa
"Tu ļoti līdzinies Anetei par kuru stāstija Zane,esmu Māris" - Zēns saka
"Tu jau zini kā mani sauc,prieks iepazīties." - Pasmaidot saka Anete
Klusējot viss bariņš sasniedz veco ozolu,Zanes nebija,visi gaidīja....
"Klau,Man Pēc pusstundas sākas matemātika,diemžēl Zani nesagaidīšu" -Bēdīgi paziņo Anete.
"Zēl,gan jau tiksimies pēc skolas" -Teic zēns kurž sevi sauca par Māri.
"Atā" - Anete pamāja visiem
Spērusi tikai dažus soļus pieskrēja klāt Māris un iečukstēja to ,ko meitene nebija gaidījusi...Viņa Māri pazina tikai dāžas minūtes....
Ja šis raksts jums nepatiks,es nerakstīšu vairāk daļu. (:
