http://spoki.tvnet.lv/literatura/Celsijas-smaids-5/778853
-Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena,- viņa aizstāvējās, būdama viscaur piesarkusi. Izdzēru pēdējos malciņus tējas un nošūpoju galvu. Katrīna nudien nebeidza pārsteigt.- Tad mēs sākām satikties. Viņš mani aplidoja, un es viņu,- draudzene aizrautīgi stāstīja,- Mēs bijām iemīlējušies. Pēc pusgada es jau pārvācos pie viņa, un mēs saderinājāmies. Drīz plānotas kāzas,- draudzene mīļi pasmaidīja un aplika rokas sev apkārt,- Kad tu iemīlēsies, tu sapratīsi, kā ir, kad ik katra šūniņa kūsā pēc otra..
-Labāk nē,- es atteicu un dzirdēju zvanu pie durvīm. Katrīna metās pie durvīm, kaut ko nopīkstēdama pa ceļam, un es tikmēr uztaisīju sev vēl tasi tējas ar auksto ūdeni. Paņēmusi krūzi, devos apskatīt Katrīnas izredzēto, un biju pārsteigta, ka viņš bija atbraucis arī ar brāli... Kā viņu sauca.. Naidžels..?- Mīļais!- viņa iesaucās un metās puisim ap kaklu, gandrīz nogāzdama viņu no kājām. Abi savija lūpas kaislīgā skūpstā, bet es atspiedos pret sienu un malkoju savu tēju, novērodama visu no malas.
-Sveika,- Damiena brālis sacīja un es pamāju ar galvu,- Tas tev,- puisis sacīja un pastiepa man samta kastīti. Samulsusi piegāju pie viņa un nezināju, kā reaģēt,- Rozes un šampanietis nav manā gaumē, tāpēc pašpikoju no Damiena. Ceru, ka patīk,- vīrietis sacīja, un pieklājīgi pagaidīja, kamēr atvēru dāvaniņu. Uz samta kastītes bija iegravēts kompānijas vārds, un tajā bija skaista sudraba ķēdīte ar ūdens lāsīti kā piekariņu.
-Paldies,- es pateicu un pasmaidīju,- Vai apliksi?
-Protams,- vīrietis atbildēja un es pagriezos ar muguru pret viņu. Jutu, ka viņam ir siltas, maigas rokas, un tīksmē aizvēru acis, jūtot, kā viņa garie, pianistam piederīgie pirksti aizdara ķēdītes āķīšus,- Gatavs.- viņš sacīja un pagrieza mani pret sevi.- Tev piestāv.- viņš sacīja un viņa acis mani novērtēja. Abi paskatījāmies uz pārīti, kas aizvien bija kā piesūkušies viens otram, un mulsi novērsāmies.
-Tātad..- es ierunājos un ar skatienu norādīju, lai viņš man seko,- Tu arī esi modelis, ja?
-Tiesa,- viņa balsī ieskanējās itāļu akcents.- Tu arī, kā noprotu?
-Tiesa,- es viņu atdarināju,- Varbūt vēlies tēju? Tas ievilksies,- es viņam pateicu, norādīdama uz tiem abiem. Viņš pamāja ar galvu un sekoja man uz istabu.- Ar kurām kompānijām esi strādājis?- es centos viņu mudināt uz sarunu.
-Ar “Diesel”, “Guess”,- viņš uzskaitīja,- Pārsvarā darbojos visādās nozarēs, lai paplašinātu savu redzesloku industrijā,- viņš paskaidroja,- Ne vienmēr darbojos ar lieliem uzņēmumiem.
-Interesanti,- es noteicu. Viņš gan izklausījās kā diezgan liels snobs, tāpēc domāju, ka tā bija tikai atruna.- Melno, balto, sarkano vai zaļo tēju?- es vaicāju, aicinādama viņu pie savas “tējas vietiņas”. Abi apsēdāmies uz pufiem, un es paķēru pulti, lai ieslēgtu mūziku. Lejasstāvā skaņas kļuva divdomīgākas un man negribējās pat domāt, kas tur notiek.
-Zaļo,- viņš izvēlējās un es iebēru mums abiem granulēto tēju krūzēs,- Pirmoreiz redzu sievieti, kura dzer tēju pirms dzeršanas,- viņš pasmaidīja, pievēršot savu tumši zilo acu skatienu man.- Mans vārds ir Naels,- viņš sacīja un es atviegloti nopūtos, jo varēšu izvairīties no neveikliem jautājumiem,- Un kā sauc tevi?
-Čelsija,- es atteicu un paspiedu viņa roku.- Karstu tēju vai aukstu?
-Aukstu,- viņš atteica un nopētīja istabu,- Glīta istaba. Vai tas ir firmas nodrošināts, vai tavs īpašums- Naels apjautājās. Sapratu, par ko viņš runā. Bieži vien, kad bija jāceļo, kompānijas jeb aģentūras mums nodrošināja uzturēšanās telpas, kur parasti vienuviet dzīvoja vairākas modeles vai modeļi. Reti kādam bija atsevišķas telpas.
-Nē, tas ir mans dzīvoklis,- es paskaidroju,- Es to iegādājos, jau tad, kad sāku nodarboties ar modeles karjeru. Tās bija un ir manas mājas, ja tā to var nosaukt,- sacīju un ielēju tēju, kuras aromāts izplatījās istabā, un pasniedzu viņam krūzīti.
-Tātad, tu sāki ar Milānu?- Naels konkretizēja, un es pamāju ar galvu, dzerdama tēju,- Tas ir liels izaicinājums,- viņš sacīja,-Vai tu gadījumā neesi arī dizainere un aģentūras īpašniece?
-Esmu gan,- es viņam atbildēju,- Redzi,- sacīju,- Es atbraucu šurp, gandrīz ar tukšām kabatām. Es internetā atradu, ka Aleksandrai Kruisai vajag palīgu, un pieteicos. Es sāku dzīvot pie viņas, diennaktīm skicējot un šujot tērpus, lai nebūtu jādzīvo uz cita rēķina. Aleksa mani saprata un palīdzēja man nostāties uz kājām.
-Aleksandra Kruisa? Nopietni?- Naels bija izbrīnīts,- Pie viņas tik viegli netiek..
-Laba motivācijas vēstule spēj panākt daudz ko,- es atteicu,- Mēs kļuvām par draudzenēm. Viņa man bija kā mamma un māsa, un draudzene un priekšniece vienā personā..- es novērsos uz krūzīti,- Es jutu, ka viņa lēnām vēlas pazust no biznesa. Manis atnākšana, viņai bija kā glābiņš. Es tiku atstāta kā mantiniece, kā žurnālisti mēdz rakstīt. Taču tā nemaz nebija.. Es smagi strādāju, lai tiktu, kur esmu,- runāt kļuva grūtāk,- Es pati šuvu, zīmēju un pati rādīju un reklamēju savus darbus. Man nebija ne modeļu, ne aģentūras..
-Tu esi apbrīnojama,- Naels no sirds sacīja un es aizvēru acis,- Ne visi to spēj.. Un mediji, viņus interesē tavu nervu spēja izturēt spriedzi. Man bija līdzīgi, mani gan fotografēja draugi, un ceļš bija vienkāršāks. Biju šokā, ka Damiens pateica, ka tu esot Katrīnas labākā draudzene..
-Tā tas ir,- es sacīju un noliku jau tukšo krūzīti malā.- Izskatās, ka novakars aizķersies..
-Tā izskatās,- Naels piekrita,- Ko tu vēlies padarīt?
-Varam paskatīties filmu,- es ierosināju,- Banāli, zinu, bet man rīt ir jādodas uz Londonu..
-Tu aizbrauc?- Naels sašutis pavaicāja un es sakniebu lūpas.- Kur tad tavas mantas?- viņš pavaicāja,- Koferus neredz..-
-Tie tika, aizgādāti jau aizvakar, un gaida mani viesnīcā,- es paskaidroju un piecēlos kājās, lai atrastu televizora pulti.- Tu taču zini, kāds ir mūsu darbs.. Mūždien lidosta, cita valsts..
-Katrīna skums,- Naels pieminēja, bet es izlikos to nedzirdam. Tas bija mans darbs. Un es tur neko nevarēju padarīt. Naelam tas bija jāsaprot.- Kādu filmu skatīsimies?
-Kādu tu vēlies?- izaicinoši pavaicāju, un piegāju pie filmu plaukta,- Vai tev patīk Mikelandželo Antonioni filmas?
-Īpaši vecās filmas mani nesaista,- Naels pateica,- Vai drīkstu?- viņš pajautāja, nostādamies man blakus. Pamāju un pakāpos sāņus.- “Mamma mia”,- viņš paņēma disku un pasmaidīju,- Manas mammas mīļākā filma...
-Manas arī,- es pieminēju un pakasīju pakausi,- Tad to?
-Ok,- Naels piekrita un es ieslēdzu televizoru un DVD pleijeri, vienlaikus izslēgdama mūziku. Atvēru skapīti, kur glabāju našķus un paņēmu šokolādes tāfelīti un iepriekšgatavotu popkornu. Abi apgūlāmies gultā, novilkdami apavus, un iekārtojāmies uz spilveniem. Lejasstāvā skaņas ieguva jaunu noti un mēs abi iesmējāmies, un pievērsāmies filmai.
Pavisam nemanot, es aizmigu, un pirms tam jutu, ka Naels mani apsedz. Tik mierīgi gulējusi es nebiju sen. Man blakus gulēja svešs vīrietis, un man bija sajūta, ka mani sargā.
Kāda muļķīte..