3. nodaļa
Pēc stundas bija ieradušies pēdējie viesi un beidzot iestājās nosacīts miers. Cecīlija ar dažiem vienaudžiem apsprieda alpīnismu, Barts tērzēja ar darījumu partneriem, bet Ketrīna bija nozudusi un nokārtoja pēdējos sīkumus.
- Bart, viena lieta man jums jāatzīst, - novēršoties no darījumu tēmas ieteicās misters Makgvairs, - Jūsu meita – Cecīlija ir sevi lieliski pierādījusi ar darbu jūsu firmā. Bart jums ir tāda meita kādu daudzi vēlētos dēlu.
- Piekrītu, - smagi noklepojies piebalsoja Artursa kungs, - Meitene ir lietaskoks, dzirdēju cik sekmīgi jūs kopā novērsāt budžeta robu raktuvēs.
Barts smaidīja kā pavasara saulīte.
- Paldies kungi, mani ļoti priecē jūsu pozitīvās domas par manu meitu.
- Zini Bart, tavai meitai agrāk vai vēlāk būs jāprecas... Vai ir jau kāds izredzētais?
Nemanāmi pie Barta un bija pieslīdējis Braiens O’Nīls saldi smaidīdams.
Barts lieliski slēpdams nepatiku, bet ar izsmieklu atbildēja:
- Protams, Cecīlija kādreiz precēsies. Bet kāpēc tāds jautājums? Vai kāds no O’Nīliem ir ieinteresēts?
- Kāda pārliecība... Labi, ka tā, vienkārši neizskatās, ka meitene būtu izrādījusi interesi par vīriešiem vispār... – Braiens novilka.
Barts vārījās dusmās, viņam riebās apvainojumi un reflekss lika viņam cīnīties.
- Tas, ka meitene neizrāda interesi par kādu no O’Nīliem runā tikai viņai par labu. Cecīlija acīmredzot nojauš kas notiek ja ar jums biedrojas jebkādā veidā.
O’Nīla kungs viegli piesarka dusmās, bet viņu pārtrauca nez no kurienes uzradies sulainis, kas pasauca Bartu nostāk.
- Kungs, ieradies kāds nokavējies viesis un lūdz pēc jūsu meitas. Vai jūsu meitu aizvest pie viņa?
Barts sarauca vienu uzaci – kas gan varētu meklēt Cecīliju? Bet zinādams, ka nekas ļauns nevar notikt viņš teica lai meitu aizved pie šī cilvēka.
Cecīlija izklaidēja pulciņu vienaudžu ar kādu smieklīgu atgadījumu kādā pārgājienā, kurā bija uz augšstilba ieguvusi trīs garas, baltas rētas.
Sulainis lūdza meiteni doties uz vestibilu kur kāds vīrietis vēlas ar viņu runāt.
Viesistaba jau lēnām sāka palikt tukšāka jo viesi jau sēdās pie galdiem skaisti dekorētajā ēdamistabā. Meitene šķērsoja pustukšo viesistabu un caur lielajām durvīm iegāja vestibilā. Cecīlijas sirds uz mirkli sastinga un tad sāka darboties ar divreiz lielāku ātrumu. Viņas priekšā stāvēja cilvēks, kas bija redzējis viņu vemjam puķu podos un pamatīgā dzērumā traucējot naktsmieru.
Viņas priekšā stāvēja Džonatans O’Nīls.
