local-stats-pixel

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. 3.daļa0

 40  0

Jauna daļiņa klāt!

- Kā jūties pēc dušas? - Kristīna norūpējusies jautāja.

- Jūtos nedaudz labāk. Daudz ko pārdomāju. - atbildēju.

- Tā jau domāju. Labi tagad paēdīsim.

- Man īsti negribas ēst.

- Bet tev tas jādara. - Kristīna uzstāja.

- Labi! Kristīna?

- Nu?

- Cik daudz vīriešu tev ir dienā?

- Eh, kā kuru dienu, mīļā! Bet zini, ar šo lietiņu var labi nopelnīt. - viņa teica.

- Vai nauda ir svarīgākais dzīvē?

- Protams, ka nē! Bet atceries, tev sākumā būs tikai jādejo,

lai aprastu ar vidi, kurā atrodies. Un ja klausīsi Aleksandru,

varēsi dzīvot citur. - Kristīna paskaidroja.

Es pasmaidīju un mēs sākām ēst.

Bet manu prātu atkal aizvilināja domas par mammu. Lai arī kāda viņa bija, es vienalga viņu mīlēju. Es vismaz ceru kad Aleksandrs ļaus man aiziet uz bērēm, kuras rīkos viņa draugs, kuru nevaru ciest jau no sākta gala. Interesanti, vai viņš cenšas mani atrast?

Atkal manas domas kāds pārtrauca. Tas bija Aleksandrs.

- Sveikas, meitenes. Skatos, ka Elīzīte nedaudz atkopusies.

Mm, Tu esi tik skaista! - viņš vēlējās man pieskarties manam plecam.

- Lūdzu, Aleksandr, nepieskaries man! - mierīgā tonī teicu.

- Labi, labi.

- Paklau, Tu mani palaidīsi vismaz uz mātes bērēm? Man tas ir svarīgi. - teicu.

- Tas būs atkarīgs no tā, kā tu uzvedīsies šovakar. - Aleksandrs

pateica un aizgāja, bet Kristīna paņēma mani aiz rokas

un aizvilka uz ģērbtuvi.

Mēs iegājām ģērbtuvē. Tur bija vismaz 20 meitenes. Skaistas, jaunas un slaidas meitenes.

- Ei, meitenes! Šī ir Elīza. Izturaties ar cieņu pret viņu,

ja nē, būs darīšana ar mani. - uzsauca Kristīna.

- Jauniņā ir līdzīga Laumai! - kāda piebilda.

- Tāpēc, ka esmu Laumas meita. - atcirtu.

- Tu esi Laumas meita? Un kur ir pat Lauma? -

jautāja kāda jauna, ļoti skaista, garmataina meitene.

- Jā, esmu! Manu māti nogalināja Aleksandrs. - atteicu, knapi valdot asaras.

- Labi, viss. Mums viņa jāsaģērbj un jāved lejā. - teica Kristīna.

- Ko tu darīsi? - jautāja meitenes vārdā Kitija.

- No Kristīnas sapratu, ka sākumā dejošu, lai gan es pati to nevēlos. - atteicu.

- Cik tev ir gadu?

- Tikai 18 - Kitija atbildēja.

Es vairs nebildu ne vārda. Zināju tikai to, ka man ir jāizglābjas pašai un jāizglābj šīs meitenes.

Pagāja stunda un arī es biju gatava doties lejā.

Man mugurā bija melns krūšturis un melni džinsu šorti, kuri atsedza man dibenu. Kājās man bija melna, 12 cm augstas kurpes. Sarkanas lūpas, melnas acis, taisni mati.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000