šis teksts nav svaigs, bet ir paša subjektīvs skatijums uz notiekošo nu jau 20 gadu garumā. skats uz notiekošo, kad darba meklējumos no proiekšnieka ādas krēsliem parāda neapkurināmu angāru sarežģītu darbu veikšanai, ar redzēto no vietām, kur daudziem būtu bail kāju spert, ar cieņu pret to, ko vairums pat nepamana. ja kādam ir interesantāk skatīties uz saviem pirkstiem (bij viens tāds spoks, kas iekomentēja ka labāk skatās uz saviem pirkstiem, nekā lasa manus prātojumus) nekā lasīt, tad šeit arī varat beigt savu laika izniekošanu. raksts par cieņu, tās tūkumu, redzēto un neredzēto - domājiet paši, jūsu vietā to nedarīs neviens!
Šīs stāsts nav par mani, bet par mums, mums visiem, bet ne par tiem.Kādu dienu, izejot no veikala, ieraudzīju,kā kāds onkulīts piebrauc savā žigulītī un sāk tirgot pļavas puķes.Pirmajā brīdī smieklīgi, bet ...vīrs , kas jaunības gados strādājis, vecumdienās spiests tirgot puķes lai savilktu galus. Sparžīgo pļavas lakstu pušķis maksāja latiņu, un es to nopirku. Nejau dēļ puķēm, bet kaut drusku gribējas samazināt „lepnumu” par nacionālo piederību šai prihvatizētajai republikai. Daudziem „dziedošās revolūcijas „ laikā neizdevās pat iegūt pensiju, vien kādu „dzīves izvilkšanas” pabalstu. Pamatojums – brīvās latvijas laikā nav darba stāža. Loģiski, uz tā jau balstas visa pensiju sistēma( lai gan no musdienu viedokļa velns zin uz kādu parādu un robu lāpīšanas principa tā balstas). LR un LPSR nav jau nekā tā īsti kopīga. Cilvēki ir strādājuši kautkādas mistiskas PSRS labā, kuras vairs nav. Pazuda. Ar galiem..... laikam jau tomēr ne. Nav jau nekādes noslēpums, ka LPSR bij viena no zinātniski un tehniski attīstītākajām PSRS republikām. Tik neuztveriet to kā kautkādu LPSR vai PSrS iekārtas vai sazin kā cita slavināšanu. Pēc pārbūves mūsu zemīte arī nebij atstāta pārlieku nabadzīga. Rūpnīcas, institūti, militārii, rekreācijas un izklaides objekti neskaitāmā daudzumā. Dažos no šiem holandiešīem ir nācies pabūt, un jāsecina – ko nesajauks krievu tanki, to sajauks latvju panki. Bet nu laikam bišķi novirzijos no tēmas, par cilvēkiem, tātad. Cilvēki kas strādāja LPSR labā ,varētu izteikties, radija šos gigantus – RAF, VEF, RRR, ALFA, Līgatnes PF, un tas ir tikai aisberga redzamā daļa. Daži tika prihvatizēti, citi novesti līdz kliņķim, vēl citi uzspridzināti. Tas bij šo cilvēku padarītais, šodienu nesasniegušais.Visu pavadija skaisti teksti un masu apziņa – nākamā Černobiļa – Salaspils zinātniski pētnieciskais atomreaktors apturēts, lai gan tā modernizācija pēc speciālistu domām bij lētāka kā apturēšana, nāves staru mašīna Skrundā, ko demonstratīvi uzspridzināja, bet cik daudzi zin, ka skrundas uzspridzinātais lokators nebij pabeigts, kur nu vēl kādreiz iedarbināts.Militāri objekti vispār ir dramatisks stāsts. Ja nemaldos (kādā raidijumā redzēju) Japānas straujā augšuprja bij saistīta ar ražošanas attīstību, ko sekmēja ASV (bijušā pretinieka) armijas klātbūtne. Nekāds brīnums, ja valstī, kurā atrodas svarīgi militāri objekti, atrodas sveša armija, un no ārēja agresora aizstāv gluži kā savu valsti,bet tas tā, pārdomām. Ja mūsu fūpnīcu kvalitāte nebij pārāk augsta, tāpat noteiktu tirgus daļu tā aizņemtu, nelikvidējot RAF, varbūt pat GAZel nebūtu nokāpusi no rasējamā dēļa, bet tas jau tikai pieņēmums.
Bet ņemot visu kopumā, cilvēki radija lietas ienākumu radīšanai, šīs lietas noplūkšķēja, kopā ar tām noplūkšķēja nodrošinātās vecumdienas, un nejau baltā kreklā Sočos, bet lielveikala stāvlaukumā savas stundas jāskaita. Bišķit skumji,varbūt pat ne bišķit.Un varenie vēl smejas par cilvēkiem, kas strādā par 100 LVL, lai gan visa ši pasaka ir viņu pašu rakstīta.Bet droši vien aiz liela patriotisma, ja nu vajadzētu, noteikti tie dotos pirmrindniekos par tēvzemi!
Bet zinot vārda brībības iespējas, atliek vien pateikt, ka nekas no aukstāk minētā visticamāk nav patiesība, un viss ir nosapņots pēc rudenīgas saaukstēšanās. Kuram tad negadās redzēt kādu murgu 
