-Tas bija viss? - Ešlija neizpratnē vaicāja.
Vilks gribēja atbildē, bet nespēja. Vilks iegāja pie apģērba čupiņas. Sāka ošņāt, jo gribēja kaut ko atrast. Starp drēbēm viņš atrada burviju bumbu kurā iekšā bija mirdzoši punktiņi kuri pārvietojās. Ešlija ar izbrīnu lūkojās tajā un centās punktiņus saskaitīt, bet nespēja, jo tie visu liaku pārvietojās.
-Man tā jāsašķaida?
Vilks pārliecinoši pakratīja galvu. Ešlija ar lielu spēku meta stikla bumbu tālumā uz zemes, bet nepārāk tālu, lai redzētu, kas notiek.Tā saplīsa milijons sīkos gabaliņos. Un no tās izlidoja vsi mazie, krāsainie punktiņi. Tad bija neiedomājami skaisti. Viņa bija sajūsmā, jo divi no tiem lidoja uz viņas pusi. Viens ilidoja viņas sirdī viņa to juta atplaukam. Otra aplidoja ap viņiem un ielidoja mājā. Viņi nolēma tam sekot. Mazais punktiņš lidoja pa trepēm augšā. tas apstājās pie vecāku guļamistabas. Ešlija tam atvēra durvis. Tas ielidoja iekšā. Punktiņš lidoja uz viņas tēva sirdi. Vēvs strauji pamodās.
-Meitiņa! - viņš bija laimīgs.
-Tēti! Kāpēc tu tik ļoti priecājies mani redzot?
-Es biju noburts un mana karalienīte arī!
-Mums jādodas pie mammas!
Visi dodas uz alu. Ešlija pamet skatienu atpakaļ un redz, ka viņiem pakaļ skrien viens, mazs zaļš punktiņš. Visi apstājās. Tas ielidoja vilkā un viņš sāka pēkšņi pazust. Ešlija pieskrēja pie viņa, jo domāja ka viņu nakad vairs nesatiks. Viņa vilku apskāva uz atvadām. Vņa tupot uz ceļiem pie vietas kur vilks vēl bija. Meitenei bija dīvaina sajūta. ''Kas notiek?'' viņa iekšēji bļāva. ''Sveika! Esmu tava dvēsele - vilks. ''Ragana'' mani nobūra, lai mani, lai es tev nevarētu neko pateikt! Bet viņa nereiķinājās ar to, ka ala piepilda viskvēlākās vēlēšnās!'' vilks atbildēja un turpināja ar pauzi ''Tagad, kur iesi tu arī es!'' Ešlija iztaroja laimi no visām pusēm un lepojās, ka viņas dvēsele ir vilks.
- Ej vien iekšā! - Ešlija noteica.
Abi iziedami caur caur alu ieraudzīja ..
