http://spoki.tvnet.lv/literatura/Brauc-vai-mirsti-16/663441
Pamodos ar šausmīgām galvassāpēm un vēsumu. Pavēru vaļā acis un pamanīju, ka Tailers vairs nav man blakus un es esmu ievīstīta segās. Piecēlos sēdus un pamanīju brokastis, kas bija noliktas man blakus un patīkamo sajūtu, ka kāds bija atvēris lielo logu, lai istabā nebūtu tik karsts. Mans vēders nodevīgi ieburkšķējās un es ķēros klāt brokastīm. Sākumā iedzēru tēju, lai pārliecinātos, vai mans vēders ir gatavs uzņemt šķidrumu, kad man sametās šķebīgi un es izlēcu no gultas, lai skrietu uz tualeti, ko atradu šajā pat istabā. Pie poda paspēju tieši laikā un apķērusies tam apkārt, ļāvu ķermenim atbrīvoties no visa liekā.
Kādas rokas saudzīgi atglauda man matus no pieres un saņēma tos astē, kamēr es turpināju vemt. Organisms bija tik ļoti saindēts, ka es turpināju vemt siekalas.
-Jēzīt...- Tailers nočukstēja, kad beidzot biju beigusi vemt. Puisis piecēlās kājās, samitrināja dvielīti un pielika man to pie pieres, tikko viņa rokas bija brīvas, puisis sagatavoja man glāzi ūdens, kas patīkami kņudināja sāpošo rīkli.-Vai nevajag braukt uz slimnīcu?
Nebiju pārliecināta, ka spēšu parunāt, tāpēc pakratīju galvu, lai pateiktu, ka to nevēlos. Tailers atspiedās pret leti, kurā bija iebūvēta izlietne un bažīgi uzlūkoja mani.
-Kā tu jūties?- viņš pajautāja un es nobolīju acis viņa virzienā, puisis uzreiz pacēla rokas,- Skaidrs, tizls jautājums. Piedod.
Es saņēmos runāt,- Kā tu zināji, ka esmu te?-
-Atstāju tevi vienu uz pusminūti un atradu tevi tualetē. Tu nebiji klusa kā pelīte,- Tailers centās par notikušo pajokot, bet man ne pa visam nebija garastāvokļa tam. Grīļīgi piecēlos kājās un puisis mani uzķēra.
-Man ir paniskas bailes no vemšanas,- es puisim atzinos un viņš mani aizveda atpakaļ uz gultu,- Es tikai padzēros tēju un tad viss šis...murgs.- es samiedzu acis un paslēpu seju segā.- Tas ir tik apkaunojoši,- es novaidējos.
Tailers maigi paberzēja manu roku, it kā mierinot un es dzirdēju traukus notrinkšķam. Noņēmu segu no sejas un pamanīju Taileru, kurš aiznesa manas brokastis.
-Eu! Es nepaēdu!- es protestēju un uzmetu lūpu. Tailers mani nepaklausīja un aizgāja projām, atstājot mani vienatnē. Tikai tagad es pie spilvena atradu divas pultis un sapratu, ka ilgojos pēc televīzijas, interneta un visa pārējā. Ieslēdzu televizoru, kas bija iebūvēts sienā man tieši pretī un ieslēdzu MTV, pa kuru skanēja jaunā Mailijas Sairusas dziesma „We can’t stop”. Nespēju noticēt, ka skuķis, kurš dziedāja kantrī dziesmas varēja tā izmainīties. Uzreiz pārslēdzu kanālu un uzdūros seriāla „draugi” vecajām sezonām.
Kad jau grasījos iemigt, Tailers atgriezās istabā, un līdz ar viņu istabā novēdīja ceptas maizītes un banānu smarža. Puisis pasniedza man milzīgu šķīvi ar karamelizētu banānu maizītēm un es pateicīgi uzsmaidīju.
-Es google paskatījos, ko var ēst pēc vemšanas,-puisis paskaidroja un pasniedza man ūdens pudeli, ko es kāri izdzēru. Ūdens garšoja pēc citroniem. Lēnām ķēros klāt brokastīm un izbaudīju maizītes un banāna garšu, kas nomāca pretīgo garšu pēc vemšanas. Es jutos vēl izbadējusies, bet Tailers bija padomājis par visu, arī par to, ka ja es atkal pārslogošu kuņģi, es vemšu. Kad biju paēdusi, izkāpu no gultas un devos vannas istabas virzienā, lai izmazgātu zobus. Tailers man sekoja un tas mani sāka kaitināt.
-Vai tev visur man jāseko?- es neapmierināti norūcu, skatoties spogulī. Mati bija plušķaini, seja bija bāla un izmocīta, lūpas pietūkušas un zem acīm bija milzīgi loki. Mani viegli varētu noturēt par dēmonu.
-Tikai gribēju tev iedot zobu birstīti,- Tailers noburkšķēja un no atvilktnes izvilka absolūti jaunu iepakojumu,- Paprasīšu, lai Sofija tev atnes drēbes,- viņš izgāja no istabas. Tikmēr es sajaucu glāzē mutes skalojamo līdzekli ar ūdeni un aši izskaloju muti. Tad izmazgāju zobus un jutos daudz labāk.
Kad atgriezos istabā, televizors bija izslēgts, gulta bija noklāta un uz tās bija salocīti balti, mežģīņu svārki un melna blūzīte, zem kā bija arī apakšveļa. Aši saģērbos un akurāti salocīju Tailera doto kreklu. Ar matu šķipsnu sasēju matus un bijīgi izgāju no istabas, kad dzirdēju sarunu. Paslēpos aiz sienas un centos palikt nemanāma, jo dzirdētais mani ļoti aizrāva.
-Es tev saku,- Tailers kādam saspringti čukstēja,- Viņa ir stāvoklī. Visi simptomi par to liecina. Ja Railijs par to uzzinās, viņa var rakt sev kapu. Vai viņas tēvs viņu pats apraks.
-Tad pasaki, ka tu esi sīkā tēvs, ko tu cepies,- kāda balss viņam pavisam mierīgi atbildēja un Tailers satrakojās- Viņa mani nodos pie pirmās izdevības. Nevajadzēja paļauties, ka viņa ir tāda pati, kā viņas brālis. Velns. Kur es esmu iepinies,- puiša balsī skanēja izmisums.
. Es paslēpos istabā un klusi aizvēru aiz sevis durvis. Viņi tiešām domāja, ka es esmu stāvoklī? Bet tas nebija galvenais. Tailers mani uzskatīja par nodevēju un palaistuvi. Atceroties, cik puisis vakar bija mīļš pret mani, man kļuva skumji un es noslīdēju gar istabas durvīm. Aši aizslēdzu durvis un paslēpu seju rokās.
Jā, viņam bija taisnība. Es tomēr pinos ar viņu ienaidniekiem un uzgrūdu sevi kā slimību. Kāds pieklauvēja pie durvīm. Notrinkšķēja kliņķis un klauvējieni turpinājās.
-Hetere? Kaut kas noticis? Atver durvis!- runātājs bija Tailers.- Es tās izlauzīšu no eņģēm, ja tu neatvērsi!-
Kamēr viņš runāja, es piecēlos kājās un uzreiz devos pie loga, lai pa to izlīstu uz jumtu. Ne jau lai bēgtu, bet lai būtu viena.
