local-stats-pixel

Bīstamās dienas0

 22  0

Smiekli pārņem. Rotaļas ar nezināmo piesaista, tā tas vienmēr ir bijis. Saule un vasara padara visu vēl smagāku. Gan nogurdinošās sarunas ģimenē par labu ģērbšanās stilu, gan pastaigas pa parku. La fontēnu ģimenē bija viena vienīga rutīna. 17 gadīgā Mairita sēdēja istabā un pārdomāja dzīvi. Šodien divos ieplānots iet uz teātri. Trijos pusdienas, pēc tam pastaiga un franču valodas privātstundas.

Spēle ar dzīvību un nāvi. Rotaļas ar nezināmo. Naudas šķiešana, misija un vardarbība. Viņa tikai pa gabalu bija dzirdējusi, ka kaut kas tāds eksistē. Viņu valstī. Viņu zemē. Daudzi zaudēja dzīvības, tika iesaukti karā un tas arī bija mierīgas dzīves beigas.

Viņa domāja, ka tas nav taisnīgi. Nav godīgi būt ārpus riska. Tas likās vilinoši, aizraujoši, elpu aizsitoši.

janvāris. Jauns gads, jauns sākums. Mīļā dienasgrāmata, es apņemos būt labāka un centīgāka nekā iepriekšējos gados. Apņemos cītīgi mācīties, sagādāt prieku visai ģimenei. Mans mērķis ir izskatīties labi, lai varu kādā ballē atrast sev vīru. Būt patstāvīgai noteicējai par savu dzīvi. Izmantot visas iespējas, ko sniedz man šis gads. Mans mērķis ir mīlēt un būt mīlētai. Pirmajā martā būs pils balle, līdz tam man ir daudz kas jāapgūst. Deju soļi, rokdarbi, valoda un stils. Katru dienu jāpēta modes žurnāli un jāmēģina atrast pašai savs veids izskatīties eleganti.

janvāris. Man garlaicīgi. Tik tiešām mūsu ģimenē ir rutīna. Apnikusi ziema ar visiem sniegiem un puteņiem. Tēvs man neļauj iet ar draudzenēm uz veikalu, vienmēr jābūt līdzi mammai vai māsai. Ja varētu izvēlēties, ko tikai es nenopirktu. Man nav rīcības brīvības, jūtos kā ieslodzījumā. Domāju par to, kāds varētu būt mans nākamais vīrs. Man ir tik daudz sapņi un vēlmes, un sajūta, ka nekas nav no tā visa iespējams. Izglābiet mani no tā visa! Gribu pabūt viena pilsētā, pastaigāt pa veikaliem un pasapņot. Nekas no tā neizdodas, jo ģimenē tā nav pieņemts. Pat mūsu krancis pret mani sazvērējies! Kad reiz ar mani notiks kaut kas liels, brīnišķīgs un jauks. Ai, brīžiem liekas, ka pati nezinu, ko gribu. Pieklājība prasa smaidīt un māt ar galvu, kad kāds kaut ko stāsta par vēsturi, jaunāko modi vai citām lietām. Bet es? Bet man? Tas nav svarīgi, kas mani interesē. Tas nevienu neskar. Visa dzīve zem kontroles, zem palielināmā stikla. Pagājusi visa diena, un manas apņemšanās.... nekas nav piepildījies, nekas nav izdevies! Nē, man vajag tagad un tūlīt! Lielo skaisto dzīvi! Burvīgos sapņus! Risku galu galā! Bēgšu no šīs ieslodzījuma vietas šonakt pat! Gan jau atradšu, kur palikt pa nakti......tikai jāizdomā, kā sakravāties un kā nepamanītai nozust no visu redzesloka.

Janvāris. Kur es esmu un kas es esmu? Man salst un esmu kaut kādā tumšā telpā, viss griežas un nelabi. Palīgā! Kas ir noticis? Ak jā, man vakar izdevās izlavīties no mājām ap kādiem pusdeviņiem vakarā. Nolēmu aiziet uz kādu diskotēku, kur vienreiz visā mūžā iztrakoties un izpriecāties. Mūzika! Svētki!

Bārmenis smaidīja un jautāja, ko es vēlos. Jutos mazliet neērti un balss neklausīja, kad pasūtīju vīnu. Pirmo savā mūžā!

Mīlestība gaida tepat, sirds man čukstēja. Prāts centās atvēsināt manu trako sirdi. Acis satraukti vērās apkārt, līdz pamanīju viņu.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000