Man patiešām nav ne ideju,ne laika...
Tikmēr pasūtīju kapučīno un pamanīju vientuļu meiteni sēžam kafejnīcas stūrī pie galdiņa dzeram piparmētru tēju.-Sveika,kā tevi sauc?-Mani sauc Pērle,kā tevi?-Mani sauc Natālija,drīz atnāks arī mna dvīne,kas nav līdzīga man.Nevēlies pievienoties?-Labi,kur tu plāno sēdēt?-Tur pie lielā galda,pie loga.-Labi!
Apsēžoties,mēs abas uzsākām sarunu.Pērle stāstīja savu dzīvesstāstu.-Es esmu Keitas Berijas,bagātākās sievietes pilsētā,meita,vēl man ir brālis Edijs,un patēvs Rūdolfs.Mēs ar Ediju esam dvīņi,un mūsu īstais tēvs ir Geils Meijers,tu zini kas viņš ir. Es redzēju jau Jasmīnu ienākam,pieskrēju pie viņas un brīdināju par Pērli.Kad viņa bija norēķinājusies,uzzināju,ka Pērlei ir 20,un viņa ir apprecējusies ar Henriju Džeksonu.No viņas uzzināju ka mans darbadevējs būs viņas vīrs,misters Džeksons.Pēc piecpadsmit minūtēm Pērle aizsteidzās prom.Tā man radās iespēja uzzināt,ko tad pati Jasmīna atradusi sev,par patstāvīgo darbu.
Viņa sev atrada deju skolotājas darbu bērniem.Jasmīna senāk nodarbojās ar dejošanu un mākslas vingrošanu.Un,šķiet viņa pelnīs vairāk nekā es.Pēc šīs te kapučīno tases,devos uz veikalu,pēc tējas un šokolādes ar burbulīšiem,jo šodien plānoju izcept šokolādes kūku,jo rīt būs mūsu 17.dzimšanas diena.Zināju,ka Jasmīna iebildīs pret to,jo viņa „Tesco”jau noskatīja kūku mums.Bet man garšo pēc vecās ģimenes receptes ceptā šokolādes biskvītkūka.Kamēr cepu,ieslēdzu radio.Skanēja „Clarity”.Sāku dziedāt līdzi.
High dive into frozen waves where the past comes back to life
Fight fear for the selfish pain, it was worth it every time
Hold still right before we crash 'cause we both know how this ends
A clock ticks 'til it breaks your glass and I drown in you again.
Mana mīļākā dziesma.Olīvijai tā riebās,viņai nepatika tas,ka es šo dziesmu klausos.Viņa mēģināja mūs mācīt pēc sava prāta.Bet domāt par viņu jēgas vairs nav.Mēģināšu novērst domas no viņas,kaut kā.Cik gan ir pulkstenis?Varētu būt ap 17.00,tad jau drīz jānāk Jasmīnai,ja pirms divām stundām satikāmies,jo dokumentu kārtošana neaizņem daudz laika,vismaz viņai.Te jau arī izdzirdēju jautājumu –Nata,vai esi šeit? –Jā,šeit,pat virtuvē.Jas,ja kautko gribi,nāc pie manis.-Jau nāku,māsiņ!Mm..kas te tā smaržo?-Mūsu ģimenes šokolādes kūka un katliņā vāras krēms.-Ā,tad es būšu istabā,ja kaut ko vēlies. Pēc laika dzirdēju filmas trokšņus no Jasmīnas istabas.Tā kā viņai bija portatīvais dators,viņa varēja skatīties filmu,jebkurā laikā.Nolēmu par nākošajām algām nopirkt jaunu portatīvo datoru.Lai gan mums vēl bija mazliet naudas no tēva,nolēmām to tērēt tikai dzīvošanai,ne iegribām.Pēc kūkas gatavošanas,jutos ļoti nogurusi,tādēļ iegāju pie Jasmīnas,lai pateiktu,kur es būšu.Iegāju istabā,piegāju pie grāmatplaukta un izvilku aizvakar nopirkto grāmatu “Citādie”.Izgāju uz balkona un apsēdos uz viena uz krēsliem.Sāku lasīt.No grāmatas atrāvos tikai pēc 3 stundām.Sapratu,ka ir jāiet gulēt,un tā arī izdarīju,lai varētu izgulēties pirms svētku dienas,kas reizē būs kā pirmā darbadiena.
No rīta pamostoties,uzmodos 8.00.Darbs pie Džeksona kunga sākās 10.00 līdz 18.00 tas beidzās.Zināju,ka Jasmīnas darbs sākās 11.00 un viņa strādāja ar bērniem ar tikai pusstundas pārtraukumu pēc katras deju stundas.Mana diena sākās ar lielo pārsteigumu,ko māsīcas solīja veikalā,pirms atbraucām.Deviņos no rīta pie mūsu durvīm piezvanīja pastnieks ar divām kastēm rokā.Es,vēl nesaģērbusies,halātā nokāpu lejā,atverot durvis,ieraudzīju simpātisku puisi,kas likās vecāks par mums,bet tikai kādu gadiņu.Iepazīstināju ar sevi un pateicos par atvešanu.Savācu kastes un aizvēru durvis.Tagad bija laiks iepazīties ar kastes saturu.Uz vienas uz violetajām kastēm bija rakstīts mans vārds.Es tajā atradu divas kleitas un kurpju pāri,pārējās daļas “Citādo”triloģijai un pērļu auskarus no krustmātes Odrijas,planšetdatoru no pārējiem Odrijas ģimenes locekļiem.Apakšā atradu vēstuli…
