Arlabunaktiņu.
*We are born To die*
- Jā. Es nezinu, viss notiek pārāk ātri. - Aizdomājusies pētīju Artūru.
- Piedod. - Artūrs pasmaidīja un paņēma mani aiz rokas vedot pa trotuāru uz priekšu.
- Tev jau nav jāatvainojas.- Sašķiebusi seju nodrebinājos.
- Nekas, aizejam līdz manis? Padzersim kafiju ar jumtiņu. - Artūrs ātrākā solī devās uz priekšu.
- Es izvēlos parastu kafiju. - Iesmējos un sekoju viņam.
Piegājām pie lielas daudzstāvu ēkas, ar lieliem logiem un balkoniem. Artūrs atvēra durvis un devās uz lifta pusi. Iekāpām liftā un Artūrs uzspieda ciparu 7. Braucām augšā un izkāpām stāvā kurš bija izkrāsots jūras zilā krāsā.
- Gatava? - Artūrs devās pie lielām sarkanām durvīm.
- Mh. - Nodrebinājos un devos līdzi.
- Es dzīvoju ar sīko brāli, vēlāk izstāstīšu. - Artūrs atvēra durvis un ielaida mani iekšā.
Iegājām koridorā, kurā bija glītas dekoratīvo dēļu sienas un liels skapis.
- Markuss, ko Tu dari? - Artūrs velkot nost apavus nobļāvās.
- Igrāju far cry. - No vienas istabas atskanēja balss.
-Nāc. - Artūrs veda mani uz istabu, kurā bija Markuss.
- Iepazīsties, Beatrise. - Artūrs ielaida mani istabā un uzrunāja brāli. Markuss turpināja aizrautīgi spēlēt spēli, kad pat nepaskatījās uz mani. Artūrs piegāja pie datora un izrāva strāvas padevēju.
- Daunis tāds. - Artūrs pagrūda brāli un norādīja uz mani.
- Neizrādies. - Markuss nobļāvās un vainīgi uzlūkoja mani.
- Tā ir Beatrise. - Artūrs atkal norādīja uz mani un pienāca tuvāk man.
- Sveika. - Markuss piecēlās un nopētīja mani.
- Iesim uz virtuvi. - Artūrs devās uz otru dzīvokļa pusi. Virtuve bija gaiša un dzeltenos toņos.
- Gaidi Te. - Artūrs apsēdināja mani un ar brāli izgāja no virtuves.
- Viņa dzīvos pie mums? - Markuss jautāja Artūram, lai gan es dzirdēju.
- Klusāk. Es taču nezinu, jautā pats. - Artūrs norāja brāli un apklusa.
Pēc brītiņa virtuvē ienāca Markuss un apsēdās man pretī.
- Beatrise, tu dzīvosi pie mums? - Markus salicis rokas uz galda aplūkoja mani
- Ir piedāvājumi? - Iesmējos un lūkoju viņu.
- Tu varētu dzīvot šeit, un mēs katru dienu spēlētu xboxu un ēstu saldējumu. - Markusa acīs iemirdzējās mazas dzirkstelītes.
- Artūram būs iebildumi. - Iesmējos un uzlūkoju durvju aili kurā stāvēja Artūrs.
- Man iebildumu nav. - Artūrs iesmējās un apsēdās man blakām.
- Liels un drošs solis ielaist svešinieci savā miteklī. -iesmējos un uzlūkoju abus brāļus.
- Esmu pārliecināts, kad tu neko sliktu nenodarīsi . - Artūrs piecēlās kājās un ieslēdza kafijas kannu.
