Aukstā dvēsele 5.daļa1

Agneta neizturēja un sāka raudāt. Viņa bija atsājusi savu mēteli dzīvoklī,ceļš līdz skolai gan nebija tāls,tomēr ārā bija -20 grādi un viņa bija plānā kleitā un jaciņā. Viņa aizskreja uz skolu,iegāja zālē un klases klačenes pamanīja,ka kaut kas ir noticis.

-Vai nepatika kaut kur ņemties ar Edgaru?
-Gan jau bija grupņiks.

Agnetai tas sāka kristu uz nerviem.

-Aizverieties,mazās,debīlās padauzas!
-Vai kāda mums te viena aizsvilusies!
-Gribi pa seju,ko?
-No noraudājušās skuķenes? z priekšu,nāc un ieist,ja vari!

Jā,Agneta pārsita klačenei degunu un tad abas plēsās pz zemi. Galu galā, Agnetai bija pārsista lūpa,bet klasesbiedrenei bija daudz trakāk. Viņa aizskrēja pie medmāsiņas un izrādījās,ka deguns ir lauzts. Un tā viņai arī vajadzēja. Pēc brīža ieradās Edgars.

-Kaķenīt,piedod man! Es nebiju plānojis tev uzmākties,tu vienkārši esi tik skaista,it sevišķi šovakar,šajā kleitā!
-Ko piedot? Tā pat kā man,tā arī citām uzmācies? Pa labi pa kreisi skaties vai nav kāda vvaļīgāka padauza,kuru paņemt tā,lai neviens par to neuzzinātu!? Man apnicis,ka kladzini,ka mīli mani,lai gan tā nav! Jāklis tāds!
-Tu klusāk vari?

Edgars saspieda Agnetas roku,tā pat,kā agrāk.

-Lai jau visi dzird! Lai visi zin,ka tu esi JĀKLIS!
-Aizveries!
-Tu man aizliedz runāt patiesību? arbūt tev paveiksies un kāda no tām padauzām sadzirdēs un šovakar dabūsi to,ko gribēji!
-Aizveries,padauza!

Agneta iesita Edgaram pļauku un to pašu saņēma pretī. Pēctam Edgars atkal saspieda Agnetas roku un aizvilka viņu uz tualeti.

-Tu mani neklausīsi,ko?
-Kas tu man tāds esi?

Agneta runāja skaļi,gandrīz vai kliedza.

-AIZVERIES!
-Kas ir? Atkal sitīsi man? Lai man ir vēl kāda rēta,ko tētim pamanīt? Lai man atkal visiem jāmelo,ka kaut kur nokritu,lai gan patiesībā tu esi debīliķis,kurš neprot novērtēt to,kas viņam dots?

Edgars saspieda Agnets rīkli,nošņācās,palaida aļā un aizgāja. Viņai pārgāja tirpas pār kaulie